Pagaidām gan nav skaidrs, kā uz papīra uzliktā vienošanās tiks īstenota dzīvē. Nav zināms, kur ES ņems Turcijai apsolīto naudu, tāpat ir apšaubāmi, ka Turcija pārskatāmā nākotnē varētu tikt uzņemta ES. Savukārt Turcija ES nevar garantēt, ka tai izdosies jūtami samazināt migrantu straumi uz Eiropu.
Sola bezvīzu režīmu
ES un Turcija vienošanos noslēdza svētdien notikušajā Turcijas un 28 ES dalībvalstu līderu sanāksmē Briselē. Turcijas premjerministrs Ahmets Davutoglu sanāksmi nodēvēja par «vēsturisku», bet tur panākto kompromisu par «jaunu sākumu» Ankaras un Briseles attiecībās. Tikmēr ES vadītāji norādīja, ka Turcija var atvieglot Eiropas centienus tikt galā ar lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara, bet atzina - pašiem ir jādara vairāk, lai aizsargātu savas ārējās robežas.
Saskaņā ar svētdien noslēgto vienošanos Turcija apņemas pastiprināt patruļas Egejas jūrā, pa kuru tūkstošiem migrantu un patvēruma meklētāju ik nedēļu netraucēti nokļūst kaimiņos esošajā ES dalībvalstī Grieķijā (tur šogad ieradušies jau vairāk nekā 700 tūkstoši migrantu un patvēruma meklētāju, vēsta Starptautiskā Migrācijas organizācija). Turki arī stiprināšot robežkontroli uz sauszemes robežas ar Grieķiju un Bulgāriju.
Ankara sola stingrāk cīnīties pret cilvēku kontrabandistiem, kas brīvi nodarbojas ar savu nelikumīgo rūpalu, prasot no izmisušajiem cilvēkiem milzīgu samaksu, lai viņus nedrošās laivās nogādātu ES. Tiek lēsts, ka ik gadu migrantu kontrabandistu grupējumi nopelna simtiem miljonu eiro.
Turcija piekritusi Briseles prasībai no nākamā gada uzņemt atpakaļ migrantus, kuru patvēruma lūgumus ir noraidījušas ES dalībvalstis, raksta Wall Street Journal.
Apmaiņā pret to ES «sākotnēji» sola piešķirt trīs miljardus eiro, lai palīdzētu aptuveni 2,2 miljoniem sīriešu, kas pēdējos gados pametuši pilsoņkara un islāma teroristu zvērību pārņemto dzimteni. Brisele cer, ka Turcijā mītošo sīriešu dzīves apstākļu uzlabošana atturēs viņus no došanās uz Eiropu.
Visticamāk, jau 14. decembrī ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmes laikā formāli tiks atvērta jauna sadaļa sarunās par Turcijas uzņemšanu savienībā. ES līderi arī solījuši paātrināt darbu, lai jau nākamā gada rudenī Turcijas pilsoņi bez vīzām varētu ceļot uz Šengenas zonas dalībvalstīm.
Jāveic politiskas reformas
ES dalībvalstu vidū nav vienprātības par to, kas Turcijai pārskaitīs apsolītos miljardus. Eiropas Komisija piedāvā 500 miljonus eiro ņemt no ES kopējā budžeta, bet pārējā summa būtu jāsedz visām bloka dalībvalstīm kopā. Savukārt ES bagātākās valstis vēlas, lai viss finansējums nāktu no ES fondiem. No atsevišķām dalībvalstīm arī izskanējuši aicinājumi garantēt, ka Turcijai piešķirtā nauda netiks izšķiesta.
Sarunas par Turcijas uzņemšanu ES sākās 2005. gadā, bet līdz šim ir noslēgta viena no kopumā 35 sadaļām, kas apliecina līdzšinējā procesa gausumu. Portāla Reuters Breakingviews feļetonists Hugo Diksons atgādina par atsevišķu ES dalībvalstu pretestību Turcijas uzņemšanai ES un izsaka šaubas, ka valsts prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš pēdējos gados ir vājinājis demokrātiju un ierobežojis cilvēktiesības un preses brīvību, būs gatavs veikt politiskas reformas, kas mazinātu viņa autoritārismu.
Turcijas premjers A. Davutoglu jau samita laikā atzina, ka nevar apsolīt migrantu, kas caur Turciju ierodas Eiropā, skaita samazināšanos. «Esmu pārliecināts - ja mēs īstenosim kopīgo rīcības plānu, tad samazināsies spiediens uz Turciju un ES,» sacīja A. Davutoglu.