Tomēr, kā runā, nereti parādi veidojas nevis objektīvu, bet gan tīri subjektīvu iemeslu dēļ - dažiem indivīdiem norēķināšanās par komunālajiem pakalpojumiem nešķiet prioritāte. Dažu namu apsaimniekotāju novērojumi liecinot, ka apzinīgākie maksātāji parasti esot tieši tie, kuru rocība ir visai pieticīga, konkrēti, pensionāri.
Savukārt tie, kam nospļauties uz to, ka viņu parādu dēļ spiesti ciest arī kaimiņi, kuri par apkuri, karsto ūdeni un citiem pakalpojumiem norēķinājušies laikus, nereti nebūt nav pieskaitāmi pie mazturīgajiem.
Vai parādnieku sarakstu publiskošana ir risinājums? Par to gan jāšaubās. Tiem, kam gluži vienaldzīgs fakts, ka gan paši, gan kaimiņi - godprātīgie maksātāji - būs spiesti salt, no tā, ka viņu dzīvokļa numurs parādās «kaunināmo» sarakstā, visticamāk, nekāda neērtības izjūta nerodas. Tāpēc arī parādnieku saraksta publiskošanas efektivitāte ir apšaubāma - krietni racionālāk, šķiet, rīkojas tie namu apsaimniekotāji, kas jau noslēguši līgumus ar parādu piedzinējiem un nekautrējas pret parādniekiem vērst piedziņas procesu.