Niku un Jāni _Diena_ Daudzeses pamatskolā sastapa arī pērn un rakstīja par viņu un citu Zalves pagasta bērnu pirmo skolas dienu jaunajā skolā, kurā bērni sāka mācīties pēc Zalves pamatskolas slēgšanas. Pirmā gada pieredze liecina, ka bērni, kurus pavisam tieši skāra skolu slēgšanas bums, jaunajā skolā iejutušies ātri, tomēr maiņa sagādājusi arī neērtības - agrāku celšanos no rīta un krietni vēlāku atgriešanos mājās.
Lielais skolu slēgšanas vilnis, visticamāk, ir pagājis. Pērn saskaņota 57 skolu un bērnudārzu slēgšana, bet šogad - vairs tikai astoņu, krietni samazinājies arī reorganizēto skolu skaits. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) intervijā Dienai norādīja, ka skolēnu eksāmenu rezultāti reorganizētajās skolās kopumā uzlabojušies un tas liekot domāt, ka pārmaiņas sākot dot pirmos pozitīvos rezultātus. Līdz šim slēgšanas bums pārsvarā skāra mazās lauku pamatskolas, taču T. Koķes teiktais liek domāt - tagad pienākusi kārta vidusskolām. Proti, tā kā vidusskolēnu skaits samazinās visnotaļ dramatiski, nākamo pārmaiņu darba kārtībā esot vidusskolu konsolidācija.
Niks un Jānis, atbildot uz jautājumu, kur mācīties patika labāk - Zalves pamatskolā vai Daudzesē -, nosliecas par labu Zalvei. «Gribējās vismaz 9. klasi pabeigt Zalvē, jo skola turpat uz vietas. Pēc tam uz vakarskolu,» saka Jānis. Arī Niks labprātāk mācītos Zalvē, jo tur pēc stundām varēja uzreiz iet mājās. Daudzesē puikām ir jāgaida divreiz dienā. Vispirms Zalves pagasta bērniem skolā ik rītu jāgaida stunda līdz mācību dienas sākumam, tikmēr skolas autobuss atved otro skolēnu «porciju» no Daudzevas, un tajā laikā Zalves skolēniem reizēm nākas izpildīt vēl neizpildītos mājasdarbus. Zalves bērni uz skolu tiek atvesti pirmie. Puikas stāsta, ka katru rītu jāceļas apmēram pusseptiņos, jo pusastoņos jau atiet skolas autobuss. Gan Nikam, gan Jānim ir paveicies, jo autobuss piestāj samērā tuvu mājām, vismaz nav jāmēro kājām vēl kilometri, kas, pēc puiku teiktā, esot jādara dažiem viņu skolasbiedriem. Savukārt pēcpusdienās puikām pāris stundu jāgaida, lai pēc skolas atgrieztos mājās, jo viņiem stundas beigušās ātrāk nekā vecāku klašu skolēniem. Ko šajā laikā var sadarīt? «Ejam ārā, spēlējam futbolu vai basketbolu,» stāsta Niks. Ja nav izpildīti mājasdarbi, reizēm nākoties sēdēt pēcstundās. Atzīmes gan puišiem diemžēl pasliktinājušās. «Pirmajā semestrī man liecībā bija rakstīts, ka uzvedība - laba, gada beigās - slikta. Sekmes kļuva sliktākas un uzvedība sliktāka. Tāpat arī viņam,» skaidro Niks, norādot uz Jāni. Kāpēc uzvedība kļuva sliktāka? «Jo skraidelēju pa skolu,» atbild Niks. Vai tad mācību gada sākumā neskraidelējāt? «Visu laiku skraidelējām,» viņš saka. Nikam gan izdevies gada beigās saņemties un izlabot atzīmes, bet Jāni paklupinājusi matemātika un angļu valoda, rezultātā viņam 4. klasē jāmācās vēlreiz. Direktors gan norāda - lai arī Jānim enerģijas ir pārpārēm un viņš to reizēm liek lietā, savārot ziepes, tas neesot ļauni domāts, jo puikam esot laba sirds.
Tomēr no zēnu teiktā var secināt, ka skolas maiņai bijušas vairākas pozitīvas iezīmes - jaunie skolotāji esot «kudiš labāki» nekā iepriekšējie, Daudzeses vidusskolā arī jauna sporta zāle, Niks pat sācis trenēties florbolā - tas Zalvē nebija iespējams. Viņš kopā ar skolas komandu ieguvis sudraba medaļas Latvijas florbola čempionātā B divīzijā - tas bijis liels notikums visai skolai. Arī jaunie skolasbiedri esot labi. Un meitenes? «Labas,» Niks novelk. Jānis gan pavelk draugu uz zoba, norādot Dienai uz kādu īpašu skolasbiedreni, kura esot «Nika brūte». Arī abu puišu klases audzinātāja Dace Caunīte stāsta, ka Zalves bērni skolā esot iejutušies ļoti ātri: «Viens moments.» Pārējie skolēni viņus uzreiz pieņēmuši. Daudzeses pamatskolas direktors Valdis Puida spriež, ka šāda situācija izveidojusies, jo skola ir īpatnēja - tajā nav «iezemiešu» un iebraucēju, jo viena daļa skolēnu ir no Daudzevas, otra no Zalves un skola ir pa vidu. Pašam direktoram pagājušais mācību gads esot bijis veiksmīgākais viņa direktora mūžā - Daudzeses pamatskolai, kurā mācās tikai apmēram 120 bērnu, esot ne tikai atzīstami panākumi florbola čempionātā, bet arī divi kolektīvi, kas esot apmēram ceturtdaļa skolas, piedalījušies Skolēnu dziesmu un deju svētkos.