«Mēs nevaram pasaulē panākt demokrātiju un pastāvīgu mieru, ja sievietes negūst tādas pašas iespējas kā vīrieši, lai ietekmētu attīstību visos sabiedrības līmeņos,» uzsvēris komitejas priekšsēdētājs Turbjērns Jaglanns. «Norvēģijas Nobela komiteja cer, ka E. Džonsonei-Sirlīfai, L. Gbovijai un T. Karmanai piešķirtā balva palīdzēs darīt galu sieviešu apspiešanai, kas aizvien sastopama vairākās valstīs, un palīdzēs apjaust lielo ieguldījumu, ko demokrātijai un mieram var nest sievietes.»
72 gadus vecā E. Džonsone-Sirlīfa, kas reģionā dēvēta par dzelzs lēdiju, ir pirmā demokrātiskās vēlēšanās izvēlētā sieviešu kārtas prezidente Āfrikā. E. Džonsone-Sirlīfa kara novājinātajā Libērijā nāca pie varas 2005. gadā, un viņā daudzi saskata miera nesēju un reformatori.
Libēriete L. Gbovija novērtēta, pateicoties sekmīgiem centieniem saliedēt kristiešu un musulmaņu sievietes, aicinot tās iestāties par Libērijas kara apturēšanu. Viņa rosināja sievietes pieteikt tā dēvēto seksa streiku, sekmējot konfliktējošo pušu mierizlīguma panākšanu. Turklāt viņa veicinājusi sieviešu līdzdalību vēlēšanās.
Trešā laureāte - 32 gadus vecā jemeniete T. Karmana - ir ne vien pirmā arābu sieviete Nobela prēmijas laureāte, bet arī viena no jaunākajām balvas saņēmējām. Žurnāliste aktīvi iesaistījusies pret valdību vērstajos protestos Jemenā un palīdzējusi izpestīt no cietuma ieslodzītos nemierniekus. T. Karmana dzimtenē vada sieviešu žurnālistu organizāciju un vairākkārt pati apcietināta par rīkotajām preses brīvības atbalsta kampaņām.
Pēc Nobela komitejas lēmuma izziņošanas T. Karmana uzsvēra, ka novēl balvu «visiem arābu pavasara aktīvistiem», ziņoja BBC.
Šogad Nobela Miera prēmijai tika pieteikts rekordliels nominantu skaits - 241. Svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks 10. decembrī Norvēģijas galvaspilsētā Oslo.