LTA pārstāvis lēš, ka itin bieži zādzības izdara visnotaļ labi situēti cilvēki, kuri nemaksājot vēlas savā īpašumā iegūt kādu dārgāku lietu. «Normāli cilvēki ar vidējiem ienākumiem zog alkoholu - kādu glaunāku dzērienu, viskiju -, zog arī dārgas smaržas un sieviešu kosmētiku. Pārtikas zagšana novērojama tikai atsevišķos gadījumos, kad zaglis tiešām ir klaidonis, taču pamatā zagšana veikalos nav saistīta ar to, ka cilvēks staigā nepaēdis,» pārliecināts ir A. Kalniņš.
2012. gadā veiktā pētījuma Globālais zādzību barometrs tirdzniecībā autori secinājuši, ka dažādās pasaules valstīs visbiežāk tiek zagti nelieli, viegli paņemami un noslēpjami priekšmeti, kuriem ir samērā augsta vērtība un kurus iespējams pēc tam pārdot, piemēram, interneta tirdzniecības portālā eBay. Šādiem nolūkiem bieži tiek zagts dizaineru apģērbs, kā arī dažādas elektroniskās preces.
Tirgotāji, veicot pētījumu, definējuši divus garnadžu tipus - situācijas motivētus un komerciāli motivētus. Situācijas motivēto zādzību gadījumos lielākoties tiek nozagtas zemas vai vidējas vērtības preces, piemēram, skaistuma un personiskās higiēnas produkti, elektroniskie aksesuāri, kā arī jebkas cits, kas zaglim var kalpot kā viegls ķēriens. Komerciāli motivēta zādzība galvenokārt tiek izdarīta, lai nozagto lietu pārdotu tālāk, tāpēc tiek iekārotas dārgākas preces, kuras garantēs labu peļņu.
Secināts arī, ka nezūdoša problēma ir veikalu darbinieku zādzības.