Viena eksemplāra pašizmaksa ir 200 eiro, taču grāmatnīcās rakstu krājumu varēja iegādāties par 60 eiro.
Problēmu ar valsts finansētu pētījumu tirgošanu rada tas, ka par to saturu iedzīvotāji ar saviem nodokļiem jau vienreiz samaksājuši un nebūtu pamatoti likt maksāt vēlreiz. Tādēļ līdz šim par valsts naudu tapušie izdevumi bija pieejami bibliotēkās, kā arī pētījumu pasūtījušo iestāžu mājaslapās tīmeklī, kurā ar tiem varēja iepazīties ikviens interesents. Taču rakstu krājums Latvieši un Latvija ir precedents, kas izgaismo šādas pieejas nepilnības.
Grāmatu izdevušā Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors akadēmiķis Tālavs Jundzis Dienai stāsta, ka ar Latvijas Nacionālo bibliotēku ir panākta vienošanās, ka rakstu krājums būs visiem interesentiem par velti pie-ejams elektroniski. Taču tas līdz galam situāciju nerisina. «Rakstu krājumā ir ievietotas vairākas unikālas fotogrāfijas, kā arī ģeogrāfiskās kartes, kuru lasāmība internetā ir apgrūtināta. Turklāt četru sējumu lappušu skaits ir 2000, un tādu apjomu lasīt elektroniski ir grūti, to nav tik viegli arī izdrukāt,» norāda T. Jundzis.
Rakstu krājuma sagatavošana tika finansēta no valsts pētījumu programmas Nacionālā identitāte pieejamajiem līdzekļiem, un tajā bija noteikts 1000 eksemplāru liels metiens, kas nav paredzēts tirdzniecībai.
Lai gan jau atrasti sponsori, kuri būtu gatavi finansēt rakstu krājuma iespiešanu, tam ir tiesiski šķēršļi, uzsver izdevējs.
«Lai gan mēs esam piesaistījuši privātus sponsorus, kas būtu ar mieru ieguldīt naudu krājuma drukāšanā, mums nav skaidrs, vai drīkstam to darīt. Jo valsts pētījumu programmā minētais eksemplāru skaits ir 1000. Tādēļ esam vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), lai lūgtu atļauju šo grāmatu tirgot,» stāsta T. Jundzis. «Ja nebūs tiesisku šķēršļu grāmatas izdošanai, tā iznāks 1000 eksemplāros un cena būs 60 eiro.»
Atbildīgās ministrijas pārstāvis Armands Plāte Dienai skaidro, ka, neskatoties uz programmas noteikumiem, IZM atbalsta atkārtotu šā izdevuma izdošanu un arī tirgošanu. «Mēs no likumdošanas viedokļa neredzam tiesiskas problēmas, ja šo pētījumu laidīs tirdzniecībā par pašizmaksu. Jā, par saturu nodokļu maksātāji jau ir samaksājuši, bet runa ir par tipogrāfijas un izplatīšanas izmaksām, kuras tad būtu jāsedz potenciālajiem grāmatas pircējiem.»
Tomēr situāciju vēl sarežģī tas, ka grāmatnīcas var noteikt, kādu uzcenojumu vēlas. Tāpēc nākamajās valsts pētījumu programmās būšot noteikts tā maksimums, skaidro A. Plāte.