Pēc dominēšanas pirmajā puslaikā Latvijas izlases spēle nobuksēja otrajā daļā, un, ja ne teicama vārtsarga Helmuta Tihanova spēle, briti varēja ne tikai pabiedēt, bet arī panākt labvēlīgu gala iznākumu. Labanovskis norādīja, ka svārstībām sniegumā bijuši gan objektīvi iemesli - pretinieks pamainījis aizsardzību un intensitāti, radot apjukumu Latvijas izlases uzbrukumā, un par pieļautajām kļūdām sodījis pretuzbrukumos -, gan subjektīvi argumenti. «Galu galā šī bija pēdējā spēle trijās dienās, spēlētājiem galvā jau Jaungada brīvdienas.»
Viens no visvairāk pieredzējušiem komandas spēlētājiem Jānis Pavlovičs, izvērtējot turnīru, izcēla snieguma uzlabošanos. «Pirmajā spēlē bijām tādi kā kokaini, otrajā - nedaudz labāki, bet trešajā jau izskatījāmies pēc komandas.» Viņam piekrita arī treneris, norādot, ka pēdējā spēlē, izņemot otro puslaiku, sniegums bijis jau drošs un pārliecinošs gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
Tas ļauj ar cerībām uzlūkot pasaules čempionāta priekškvalifikācijas spēles 11. un 14. janvārī ar Melnkalni. Patīkama pārmaiņa - komanda labākajā sastāvā pulcēsies jau pusotru nedēļu pirms atbildīgajām spēlēm. Būs iespēja gan pieslīpēt saspēli, gan uzlabot fizisko kondīciju.
Vaicāts par atklājumiem, cīnoties faktiski ar otro sastāvu, Labanovskis norādīja, ka spēlētāju izvēle jau nemaz neesot tik liela. Jau pirms turnīra visi spēlētāji bijuši vairāk vai mazāk zināmi. Pavlovičs atzina, ka jaunpienācējiem ir labas iespējas pastiprināt komandu. «Ja kārtīgi strādās, katram būs iespēja sevi parādīt arī kopā ar izlases pamatspēlētājiem.»