Jociņš ar «bārdu»... Pesimists: «Sliktāk vairs nevar būt!» Optimists: «Var, var!» Tālākais teksts nav mēģinājums piedalīties sacensībā, kurš pateiks kaut ko visdrūmāko par Eiropas nākotni. Tas ir mēģinājums izteikt prognozi, racionāli balstoties pašreizējā situācijā.
Prognoze: Eiropā pastiprināsies kolektīvās vainas kā uzvedību veidojoša faktora ietekme. Ikvienā sabiedrībā ir cilvēki, kuri aktīvi noraida citādo (protams, arī noraidījumā ir gradācijas), savukārt vairākumam ir vienaldzīgi neitrāla attieksme, kuras pamatā ir cilvēciski labi saprotamais arguments - «kamēr mani tas neskar...». Mans apgalvojums izriet no tā, ka vardarbības uzliesmojums ir kaut kas tāds, uz kuru argumentu «mani tas neskar» attiecināt ir arvien grūtāk. Savukārt reakcija būs jau minētais kolektīvās vainas uzplaukums.
Aktīvā noraidījuma grupā, baidos, ka tas agri vai vēlu novedīs pie uzbrukumiem musulmaņiem, imigrantiem, patvēruma meklētājiem. Uzbrukumu pamatā būs visnotaļ loģiska konstrukcija: kolektīvo vainu piemēro «mums», kādēļ lai «mēs» neatbildētu ar to pašu? Attiecībā uz konstrukcijas pirmo daļu man nav ko likt pretī, jo uzbrukt ar mērķi noslepkavot cilvēkus, kuri nav vainīgi uzbrucēja likstās un pārdzīvojumos, ir kolektīvās vainas uzkraušana. Attiecībā uz otro daļu es, protams, teiktu, ka «acs pret aci, zobs pret zobu» ir pārāk riskants modelis, tomēr nedomāju, ka aktīvā noraidījuma grupai piederošus cilvēkus tas pārliecinātu.
Citā formā, tomēr arī vairākums, sāks lietot kolektīvās vainas principu. Un atkal argumentācija ir pietiekami loģiska. Jā, mēs saprotam, ka nevar izdarīt secinājumus, kā pierādījumu lietojot atsevišķus neliešus vai psihopātus. Bet, ņemot vērā, ka runa ir par mūsu un mūsu tuvinieku dzīvību, no mums arī nevar prasīt, lai mēs riskētu. Uz kārts ir likts pārāk daudz, attiecīgi, piedodiet, 99%, bet 1% dēļ mēs šķībi skatīsimies arī uz 99%. Ar ieroci virsū, protams, neskriesim, tomēr visu, kas likuma ietvaros var vērsties pret jums, atbalstīsim.
Nekomentēšu abas aprakstītās argumentācijas, jo tas nav šī teksta mērķis. Runa ir par to, ka Rietumu elites - ne tikai politiķi, bet arī t. s. viedokļu līderi -, manuprāt, īsti neapzinās šī scenārija pietiekami augsto ticamības līmeni. Gadiem ilgi elite vārdos varbūt pat žēlojusies par postmoderno sabiedrību apolitiskumu, norobežošanos privātajā utt., tomēr patiesībā ir bijusi gluži apmierināta ar šo situāciju. Nu sabiedrība atgūst interesi par, vispārīgi runājot, politisko, bet diemžēl tā ir vardarbīga pamodināšana, pamodināšana nobaidot, uzreiz aktivizējot pašsaglabāšanās instinktu. Tas ir pavisam cits pilsonis un vēlētājs, nekā elites pieradušas.