Tuvāk pie dabas
Bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes ir maksimāli tuvinātas dabas procesiem - ražas palielināšanai rosina dzīvības procesus zemē, izmantojot augsni uzlabojošus paņēmienus, piemēram, ievēro pareizu augu stadīšanas secību, izmanto organisko mēslojumu, dažādu zaļmēslojumu un kompostu. «Tas nav nekas netradicionāls, mūsu senči šādā veidā ir saimniekojuši jau sen,» komentē bioloģiskā saimniece Velga Doniņa. Viņas galvenā izejviela mēslojumam ir nezāles. Tās satur visus tos pašus augu barības elementus, ko augsne, no kuras tās ir nākušas. Nezāļu virca ir veids, kā atdot augsnei un augiem to, ko nezāles augšanas procesā ir paņēmušas nost. «Lai šī virca būtu vēl efektīvāka, ieteicams pievienot arī humīnskābju preparātus, kas plašā klāstā pieejami jebkurā dārzkopības veikalā,» iesaka agronoms Māris Narvils. Lielākā priekšrocība, ka izejmateriāls pieejams jebkurā dārzā, tikai jāizravē, jāsavāc un jāliek raudzēt. Izlieto 10 l/1..2 m2, var lietot kopā ar laistīšanu, gan tikai iepriekš izfiltrējot. Jāņem vērā, ka sadalīšanās procesā radušās gāzes ir ar nepatīkamu smaku.
Mazdārziņos un lauku sētā zemes uzlabošanai tiek izmantoti kūtsmēsli un virca, kas ir gadsimtiem pārbaudīts un efektīvs mēslojums. Pēdējā laikā populārs kļuvis sliekkomposts jeb biohumuss. «Organiskais mēslojums ir augu un dzīvnieku izcelsmes materiāls, ko izmanto kopā vai atsevišķi, lai saglabātu vai uzlabotu augu apgādi ar barības elementiem, kā arī uzlabotu augšņu fizikālās un ķīmiskās īpašības un to bioloģisko aktivitāti,» skaidro agronoms.
Lai organisko vielu augsnē saglabātu vismaz esošajā līmenī, uz kvadrāmetru ik gadu jādod vismaz 0,6-1,8 kg organiskā mēslojuma vai 2-5,5 kg trijos gados reizi.
Organiskos mēslojumus iedala trīs grupās: vienkāršie organiskie mēslošanas līdzekļi, kas iegūti izaudzējot vai saimnieciskās darbības rezultātā kā: salmi, kūtsmēsli, kūdra, zaļmēslojums. Otra grupa, tie, kur tehnoloģisku procesu rezultātā tiek iegūti augiem labāk izmantojams mēslojums: komposts un slieku komposts (vermikomposts, biohumuss), digestāts u. c. Trešajā grupā ietilpst organiskie mēslojumi, kas tiek frakcionēti, žāvēti, granulēti. Tie kļūst ērti un viegli pielietojami, izstrādātas dažādas NPK receptes.
Ērti un ātri
Ar minerālmēsliem augu barības vielas var iedot ātrāk, viegli uzņemamā formā. Kompleksie mēslojumi der kā pamatmēslojums, ja augsnē nav pārāk zems vai augsts kāda barības elementa saturs. Gadījumos, kad augsnē trūkst konkrēta elementa, svarīgi iedot tieši šo elementu saturošu mēslojumu. Vienkāršie minerālmēsli ir ievērojami lētāki nekā kompleksie, tāpēc veikt augsnes analīzes un mēslot, ņemot vērā iegūtos rezultātus, bieži vien ir izdevīgāk, nekā bērt uz labu laimi. Visbiežāk tiek izmantoti slāpekļa (N) minerālmēsli, jo slāpeklis pavasarī un vasaras sākumā augiem vajadzīgs visvairāk un šis elements no augsnes ātri izskalojas. Vienkāršos kālija (K) minerālmēslus pavasarī dārzā lietot nav nekādas vajadzības, tie domāti rudenī augļu kokiem un ogulājiem. Vienkāršais fosfora (F) mēslojums augiem ir ātri pieejams. Kompleksie mēslojumi, ko piedāvā veikalos, satur galvenos barības elementus (NPK) vai ir papildināti ar mikroelementiem, dažkārt arī ar kalciju, magniju un sēru. Barības vielas jāmaina, vērojot auga reakciju. Ja trūkst kādas barības vielas, augam mainās lapu krāsa, dažiem tās dzeltē, citiem - brūnē.