Biedrības Dzimtā valoda līderis, par nacionālboļševiku dēvētais Vladimirs Lindermans, sarunā ar Dienu to nosauca par «vēsturisku uzvaru», bet Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars norāda, ka galīgie rezultāti gaidāmi tikai ap gadu miju.
Dienu pirms parakstu vākšanas noslēguma trūka vēl nedaudz vairāk nekā 10 000 no nepieciešamajiem 154 379 tūkstošiem parakstu, lai iniciētu referendumu par grozījumiem Satversmē, kurus piedāvā Dzimtā valoda. Pirms referenduma gan par grozījumiem jābalso arī Saeimai, un referendums notiks tad, ja parlaments grozījumus nepieņems negrozītā veidā. Tomēr, ja ir izdevies savākt parakstus, lai krievu valoda kļūtu par oficiālo valsts valodu, referendumā «par» būtu jānobalso nevis vienkārši vairāk nekā pusei tā dalībnieku, bet gan vairāk nekā pusei no visiem Latvijas vēlētājiem (pilngadīgajiem pilsoņiem), tas ir, vairāk nekā 700 000.
CVK priekšsēdētājs A. Cimdars gan uzsvēra, ka CVK «nojausmas netirgo», un skaidroja, ka galīgie parakstu vākšanas rezultāti gaidāmi tikai ap Jaungadu, jo komisijas galvenais uzdevums esot «konstatēt faktu ar precizitāti», tāpēc ir rūpīgi jāuzskaita, cik no savāktajiem parakstiem ir nederīgi.
Pirmkārt, jāpārbauda, cik cilvēku, kuri piedalījušies pirmajā parakstu vākšanas raundā, kad to vēl organizēja Dzimtā valoda, parakstījušies arī CVK rīkotajā parakstu vākšanā, jo šie paraksti tiek skaitīti kopā, un divreiz parakstīties nedrīkst. Otrkārt, jānošķir cilvēki, kuriem nav tiesību parakstīties, bet kuri to tik un tā pamanījušies izdarīt. Starp viņiem teorētiski varētu būt personas, kurām ar tiesas lēmumu atņemta pilsonība, bet pasi tās nav nodevušas, vai personas ar ierobežotu rīcībspēju. A. Cimdars gan norādīja, ka ierasti šādās parakstu vākšanas akcijās par nederīgiem tiek atzīti tikai daži desmiti parakstu, taču pieļāva, ka šoreiz tādu varētu būt vairāk, jo riska grupa varētu būt nepilsoņi, kuriem varētu būt izdevies parakstīties kļūdas pēc.
Dzimtā valoda jau izplatījusi paziņojumu, ka, pēc tās aprēķiniem, savākti 157 000 parakstu. Biedrības atbalsta komisijas analītiskās grupas pārstāve Olga Gogina gan atzina, ka tā esot tikai matemātiskā analīzē balstīta prognoze. V. Lindermans savukārt uzsvēra, ka, par spīti tam, ka referendums varēs notikt, krievu iedzīvotāji esot gatavi kompromisam: «Mums galvenais ir, lai krievu valoda Latvijā nebūtu svešvaloda, kā, piemēram, portugāļu vai kāda cita.»
Tomēr, kā novēroja Diena, ne visi, kas parakstījušies, atbalsta arī referenduma rīkošanu. Parakstu vākšanas iecirknī Rīgas 3. ģimnāzijā tie aktīvisti, kuri piekrita runāt ar presi, savu izvēli argumentēja līdzīgi kā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš medijiem izsūtītā paziņojumā apgalvoja, ka esot «parakstījies par pašcieņu», kaut patiesībā neatbalstot otras valsts valodas ieviešanu. Piemēram, Dmitrijs skaidroja: «Ja godīgi, esmu pret otru valsts valodu, tas, ka parakstījos, ir tieša reakcija uz Visu Latvijai! iniciatīvu, ka visām skolām jāpāriet uz latviešu valodu.» Referendumā viņš par to nebalsošot, jo «ja tā kārtīgi padomā, valodas problēmas nemaz nav».