Pagājušajā sestdienā vienā no tirdzniecības centra Spice plašajām hallēm pulcējās ģimenes ar bērniem, jaunieši, sabiedrībā populāras personas. Daudzi ieradās ar saviem suņiem. Gaišas, smaidīgas cilvēku sejas, suņi rēja, rotaļājās, ziņkārīgi apostīja cits citu, ļāvās bērnu glāstiem. Dzīvespriecīgo jandāliņu - labdarības akciju Esi suņa draugs! - bija organizējusi Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme Ulubele. Pasākumu papildināja Aivara Borovkova fotogrāfijas. Viņš teica: «Te izstādītas bildes no divām kolekcijām - Patversmes suņi un Kaķu glamūrs.»
Aivars Borovkovs jau daudzus gadus nešķiras no fotoaparāta. Tāpat kā no atbildības par četrkājainajiem. Viņa vadītais birojs nodarbojas ar dzīvnieku aizsardzības lietām. Ilze tagad vada Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi, un neviens uz pasaules viņu neapstādinās, pat uz lepnu pasākumu braucot, ja uz ielas gulēs dzīvnieks, kuram nepieciešama palīdzība. Vai cilvēks. Aivars apgalvo: viņš jau no agras bērnības tā ir audzināts - palīdzēt vājākam un neaizsargātākam. Savā laikā komunālajā dzīvoklī uz palodzes baroti un glābti slimi baloži. Tāda ir cilvēka sūtība - vieni glābj, citi - iet un šauj. Aivars Borovkovs ir tiešs: «Nebaidos skaļi teikt, ka jebkurš mednieks, kurš prieka pēc spēj nodarīt pāri dzīvībai un kura hobijs ir asinis, ir cilvēks ar nopietnām garīgām novirzēm.» Fotoaparātā iemūžinātie kadri ir Aivara balss pret nežēlību un varmācību. «Parastais strīpainais Latvijas kaķis ir klasika, bet jebkurš dzīvnieks ir tā vērts, lai par viņu jūsmotu un nejauktos viņa dzīvē.» Aivara Borovkova fotodarbi ir izrādīti un publicēti gan Latvijā, gan ārpus tās: «Atrādīties ārvalstīs ir interesantāk, tas ir lielāks izaicinājums, jo tur mani neviens nepazīst, aiz manis nav nekādu stāstu (tur nezina, ka A. B. ir plaši zināma persona, jurists, Latvijas Juristu biedrības prezidents - T. Š.) un es atklātāk uzzinu, vai tā bilde tiešām ir ko vērta vai nav.» Viņa darbi ārzemēs saņēmuši dažādas balvas, bet Aivars par to nevēlas runāt. Bildes tikušas pat zagtas, bet to autors pasmej: «Labi, ka zog, tātad tām ir vērtība.» Viņš piebilst: «Lai bildētu jebko - nepieciešamas zināšanas un iemaņas, lai jebko darītu kārtīgi - vēl vajag arī pacietību un izjūtu. Bildes ar labu stāstu liek cilvēkiem pasmaidīt un kļūt labākiem. Tas šajā pasaulē nav maz. Dzīvnieki ir patiesi - viņiem nav svarīgi, kādas lupatas tev ir mugurā - kaut kāds Versace vai guči-muči, vai vienkārša humpala. Ar bērniem ir tāpat.»
Aivara Borovkova fotogrāfiju izstāde Spicē līdz 9. februārim.