Nesaku, ka mans ceļš ir pareizāks, taču tas ir drošāks,» Gatis teic. Viņš stāsta, ka padsmit gados neilgi pastrādājis arī par avīžu šķirotāju tipogrāfijā, kur sapratis, ka negrib būt šādu darbu veicējs, «grāvju racējs». «Tas bija labs motivators, lai saprastu, ka gribas ko savādāk, labāk, augstāk.»
Sāka ar degustācijām
Pirmais nopietnais darbs Gatim bija produktu degustāciju vadīšana veikalos. Gatis piedāvāja pircējiem nogaršot Hennessy konjaku un citus dzērienus, ko cilvēki cenas dēļ atļaujas retāk. Tas bijis labs pamats pārdošanas iemaņām. «Man arī nākamajā darbā Park MV labāk padevās pārdot preces no dārgā gala,» Gatis smaida.
Park MV, kur Gatis kļuva par tirdzniecības pārstāvi, bija liels pārtikas preču izplatīšanas uzņēmums. Gatis pamatā strādāja ar alkoholu un iemācījās apieties gan ar maziem klientiem - bodītēm, gan ar lielveikaliem. «Šāds uzņēmums audzina tevi, māca strādāt konstruktīvi, konkrētam mērķim, pēc noteiktiem standartiem, precīzi, plānveidīgi. Tā ir neatsverama pieredze, jo jaunībā jau gadās svārstīties no viena grāvja otrā. Nevar iet iekšā veikalā ar domu, kā tirgošu visu visiem. Jādomā, tieši ko šodien te gribu pārdot.»
Gatis uzskata, ka latvieši joprojām neprot sevi slavēt. Daudzi ražotāji savu lielisko produktu nemāk virzīt tirgū, un būtu nepieciešams vairāk labu pārdošanas speciālistu. «Slikti, ka Latvijā pārdošanu tīrā veidā augstskolās nemaz nemāca, ir tikai dažādi atvasinājumi - ekonomists u. tml.,» Gatis saka. Strādājot Park MV, viņš pats ieguva bakalaura grādu sabiedrisko attiecību vadībā Biznesa augstskolā Turība. Tam viņam gan ir pamatojums: «Es uzskatu, ka pārdošana ir māksla komunicēt - ka māki cilvēkam pateikt to, ko gribi un kā gribi. Turības PR studiju programmā bija gan ekonomika, uzņēmējdarbības pamati, gan aktiermeistarība, sevis pasniegšana - sapratu, ka būšu plaša profila speciālists ar ievirzi komunikācijā. Šīs studijas izvēlējos, lai darītu labāk savu pārdevēja darbu.»
Gribu pie ražotāja!
Pēc dažiem gadiem distribūcijas kompānijā Gatis mērķtiecīgi meklēja darbu pie kāda ražotāja - tā pārdošanas speciālistiem esot izaicinošāka darbavieta. Ja tirgū pārstāvi viena konkrēta uzņēmuma preci, tā ir spēcīga aizmugure un arī pats visu uzmanību vari veltīt noteiktam produktam. Gatis kļuva par tirdzniecības aģentu a/s Rīgas dzirnavnieks, un viņa izaugsme sakrita ar pārmaiņām uzņēmumā. Tas tikko bija atteicies no taktikas savus produktus tirgū virzīt tikai caur distributoriem un atkal no jauna veidoja pats savu pārdošanas nodaļu. Gatis no tirdzniecības pārstāvja pamazām kļuva par vadošo klientu tirdzniecības vadītāju un vēlāk - par visas tirdzniecības vadītāju B2C sektorā.
Sava veida izaicinājums bija pārslēgšanās no aģenta darba ritma uz vadītāja darbu birojā. «Tev pilnībā jāpārorientējas no ikdienas skriešanas uz plānveidīgu sistemātisku darbu. Darbu ar klientiem vairs nevar plānot tikai nedēļas griezumā, jāsāk plānot gada griezumā,» Gatis raksturo, bet stāsta, ka tiešas braukāšanas pie klientiem uz veikaliem viņam tomēr nepietrūkst, jo to viņš palaikam dara joprojām - tiesa, ne vairs, lai pieņemtu klientu pasūtījumus, bet lai novērtētu, kā ar savu darbu tikuši galā padotie tirdzniecības pārstāvji, ko var darīt labāk, savādāk, ko dara konkurenti. «Man tas patīk. Tas neļauj ieslīgt nerealitātes sajūtā.» Arī sastrādāšanās ar darbiniekiem Gatim iet no rokas, jo pats, nākot no aģentu vidus, labi atceras, ko komanda sagaida no sava vadītāja. «Darbiniekiem jāprasa reālas lietas, jādod skaidri uzdevumi, tad būs konkrēts rezultāts.»
Tur, kur top kaut kas jauns
Lai gan darbs Rīgas dzirnavniekā patika un aizrāva, Gatis nespēja turēties pretī kārdinājumam pārbaudīt sevi kaut kā pilnīgi jauna veidošanā. Viņš pieteicās tirdzniecības direktora vakancei SIA Latvijas piens un kļuva par cilvēku, kas šajā Latvijas zemnieku dibinātajā piena pārstrādes uzņēmumā veidoja visu tirdzniecības komandu. «Nebiju klāt pie rūpnīcas idejas rašanās, taču kopumā tas bija pats sākums - nebija vēl ofisa telpu, rūpnīca vēl tika būvēta. Vēsturiski sākām darbu kā Trikāta siers, pārņēmām un attīstījām šīs tirdzniecības iestrādes. Mērķis bija iegūt siera tirgus līdera statusu, un tas mums arī pusotra gada laikā ir izdevies,» Gatis lepojas.
Par pienu, sieru u. tml. produktiem viņš jau no sākuma jutās drošs, vairāk uztrauca un izaicināja vājpiena koncentrāta tirdzniecība. Šādu produktu, kas būtībā ir piens ar mazāku ūdens saturu sastāvā, Baltijā ar šādu tehnoloģiju neviens cits neražo, nebija pieredzes, kā to pārdot. «Kad man sākumā tehniskais direktors stāstīja, ka «šo produktu mēs ražojam ar reversās osmozes palīdzību», es teicu - baigi jauki, bet neko nesaprotu. Bija jāatrod, kas šo koncentrātu vispār izmanto. Bet nu esam izveidojuši lielu klientu loku Eiropā, labu pārdošanas sistēmu,» Gatis stāsta. Šādi «spēju testi» viņu aizrauj, jo padara darba ikdienu košāku. «Prasās pēc dinamikas,» viņš smaida un piebilst, ka pārdošana jau pati par sevi ir cenšanās vadīt lietas, ko līdz galam vadīt nav iespējams, jo par visu ar savu maciņu galarezultātā nobalso pircējs.