Sanāca tā, ka valsts budžets nākamajam gadam no ļoti skopa kaut kādu iemeslu dēļ kļuvis par ārkārtīgi dāsnu. Vismaz dažos virzienos. Te noteikti jāprecizē - nevis KAUT KĀDU, bet gluži konkrētu iemeslu dēļ. Piemēram, nākamajā gadā mūsu valsts kapitālsabiedrībām (un ņemam vērā - mums ir 67 šādas kompānijas ar 100% valsts kapitālu) sagaidāmi daudz labāki laiki. Cauri izaicinājumu vējgāzēm un kārdinājumu brikšņiem tās tagad droši vadīs Pārresoru koordinācijas centra kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļa.
Šodien valdības sēdē vēl tikai jāapstiprina šo pārraudzītāju pārraugošā padome. Nav ne mazāko šaubu, ka tas tiks izdarīts draudzīgai koalīcijai raksturīgajā sadarbības, konstruktīvisma un augstas atbildības kopskaņā.
Kas ļauj Bundžu Jānim izdarīt šādus rožainus secinājumus? Vispirms kapitālsabiedrību pārraudzītāji taču ievērojami samazinās darbu apjomu, stresus un izmaksas iesūnojušās ministrijās un pārmēru pašpārliecinātos valsts kapitālsabiedrību galvgaļos. Te nu tiks izstrādāti PAREIZIE VIEDOKĻI par kapitālsabiedrību darbības vadlīnijām un stratēģijām. Mūsu apstākļos ļoti svarīgi, ka to veiks patiesi neatkarīga un moderna institūcija. Palūk, piemēram, pārraudzības nodaļas jaunais priekšnieks Stankeviča kungs - brīvs no iesūnojušiem priekšstatiem par kapitālsabiedrību darbības vadīšanu, jo... to nav darījis. Toties piedalījies PSRS okupācijas seku zaudējumu skaitīšanā, kur, kā zināms, tika pieprasīta daudz augstāka aprēķinu pamatotība un atbilstība.
Mūsu prieku gan nedaudz aizēno ziņa, ka, izveidojot kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļu, kapitāla daļu turētājām ministrijām no tā necelsies nekāds finansiāls ietaupījums, ne arī zaudējums. Arī nodaļas darba rezultātus un pievienoto vērtību izmērīt būšot «pagrūti». Toties pamatīgi augšot caurspīdīgums un izpratne.
Lai tomēr valsts kapitālsabiedrību pārraudzīšanā nerastos pārpratumi un strīdi, tiek veidota pārraudzības pārraudzības padome. Kā jau pieminēts sākumā - to tad šodien stiprina Ministru kabinets. Aplūkosim sīkāk. Pirmkārt, vismaz pusei no padomes jābūt neatkarīgai. Pagaidām nav skaidrs - kurai pusei - labajai vai kreisajai, jo astoņi no vienpadsmit cilvēku blices pārstāv ministrijas, kuras par gluži neatkarīgām no savām kapitālsabiedrībām nevarētu vērtēt (kaut dažkārt tāds iespaids rodas).
Otrkārt - padome, kā jau teikts, pārraudzīs, vai pārraudzības nodaļa pietiekami efektīvi pārrauga. Ja reiz padomē vairākumā ir jau esošie pārraudzītāji, kurus savukārt pārraudzīs nodaļa, esam droši par rezultātiem.
Jūs teiksit - kāda jēga nodaļai, kura tā īsti neko ne pārraudzīs, ne noteiks? Skumji. Skumji, draugi, ka saglabājusies tāda taisnvirziena domāšana. Raugiet - ja līdz šim valsts kapitālsabiedrības vērtēja atkarīgas ministrijas, tad tagad varēs teikt - mēs jau neko, re, kur neatkarīga pārraudzītāja vērtējums. Un vēl - beidzot būs kāds, kas par visu kapitālsabiedrību ievārījumiem varēs arī atbildēt.
Skaistajam stāstam pagaidām neliels trūkums - pārraudzības padomei nav priekšsēdētāja. Kandidāts esot jāvirza premjerministrei un jāapstiprina koalīcijai. Atbraucām! Lasot šādu stiprināšanas kārtību, varam mierīgi vērt šo lappusi valsts kapitālsabiedrību pārraudzības vēsturē ciet, lai atkal atgrieztos pēc gada.
*ļoti neatkarīgs konsultants