Valsts prezidents Andris Bērziņš, kura pilnvaras beidzās jūlijā, iesniedza Saeimā vairākas iniciatīvas un aicināja Saeimu arī stiprināt partiju sistēmu. Deputāti piekrita noteikt stingrākas prasības politiskajiem spēkiem, kas pretendē uz dalību vēlēšanās. Tagad tajās var piedalīties partijas vai to apvienības, kurās ir vismaz 200 biedru. Lielākā Saeimā pārstāvētā partija ir Saskaņa, kura uzvarēja arī vēlēšanās, - tajā ir gandrīz 4000 biedru, Vienotībā - vairāk nekā 2500, līdzīgs skaitliskais sastāvs ir arī Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS), kuras lielākā dalīborganizācija ir Latvijas Zemnieku savienība ar 1600 biedriem. Nacionālajā apvienībā Visu Latvijai!-TB/LNNK reģistrētas 829 personas. Taču uz 12. Saeimu startēja vairākas jaundibinātas partijas, kurās bija tikai nedaudz vairāk nekā 200 biedru.
Lai nevienai partijai nebūtu ierobežotas iespējas pretendēt uz Saeimu, tās varēs veidot partiju apvienības, Dienai paskaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēža vietnieks Juris Šulcs (Vienotība). Viņš sacīja: «Partijas ir mazskaitlīgas, un tās ir jāstiprina, tajā pašā laikā nevienu neizslēdzot.» Reizi gadā politiskie spēki iesniedz Uzņēmumu reģistrā (UR) ziņas par tās biedriem, kuras apstiprina partijas pilnvarotā persona, kas ir atbildīga par sniegtās informācijas patiesumu. Šos datus neviens nepārbauda. Likumu grozījumu apspriešanas gaitā komisijā iepriekš bija diskusija, ka nav iespējams pārliecināties, vai katrā partijā patiešām ir tās norādītais biedru skaits. Uzņēmumu reģistra darbinieki nepārbauda, piemēram, vai kāda persona vienlaikus nav vairākās partijās, kas nav paredzēts likumā.
Komisijas priekšsēža vietnieks J. Šulcs atzina, ka partijas pārstāvim nav arī iespējams noskaidrot, vai kāds tās biedrs nav aizgājis mūžībā, ja vien viņa tuvinieki par to nepaziņo. Darba grupa konstatējusi vairākas problēmas, kas saistītas ar iespējām iegūt precīzu informāciju par partiju biedru sastāvu, taču šī kārtība būtu jāregulē citā likumā. Jānis Dombrava (NA) bija ierosinājis drošības naudu, kas jāmaksā vēlēšanās pieteiktajiem spēkiem, aizstāt ar prasību iesniegt 500 notariāli apstiprinātus vēlētāju parakstus, kas parādītu, vai tai ir izredzes saņemt kādu atbalstu. Šo iniciatīvu vairākums noraidīja. Gunārs Kūtris (NSL) ierosināja paredzēt grozāmos sarakstus, kad kādas vienas partijas kandidātu var ierakstīt cita politiskā spēka listē. Pēc deputātu domām, tas būtu apsverams pašvaldību vēlēšanās. Saeimas vēlēšanās vēlētāji nodod balsis par partijām, bet vietējās vēlēšanās pilsoņiem svarīgākas ir personības, sacīja J. Šulcs.