gada, kad UNESCO pieņēma Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Šogad aprit 20 gadu, kopš Latvija pievienojās UNESCO un Rīgā darbojas Latvijas Nacionālā komisija (LNK). UNESCO nedēļā, kas Latvijā notiks no 10. līdz 14. oktobrim, būs iespēja uzzināt par šīs organizācijas darbības mērķiem un īstenotajiem projektiem Latvijā, kas cieši saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu.
Latvijas vārds atrodams visos trīs UNESCO mantojuma sarakstos: Pasaules mantojuma sarakstā, kas ietver pasaules nozīmīgākās kultūras un dabas mantojuma vietas ar tām piemītošu īpašas nozīmes universālu vērtību, Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā un Pasaules atmiņas reģistrā, kas pastāv kopš 1992. gada, lai apzinātu, saglabātu un aizsargātu pasaules dokumentāro mantojumu. Turklāt mums ir savs Pasaules mantojuma Latvijas nacionālais saraksts un Pasaules atmiņas Latvijas nacionālais reģistrs, kas savā ziņā ir pārejas posms uz starptautiskajiem sarakstiem. Nomināciju pieteikšanu nacionālajam sarakstam izsludina reizi četros gados. Pieteikumus izvērtē UNESCO LNK un tās lēmējinstitūcija - asambleja -, kuras plašajā sastāvā ir kultūras ministrs (viņš arī LNK prezidents), citu ministriju pārstāvji, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Valsts prezidenta pārstāvis, Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības UNESCO vadītājs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs, kā arī citu institūciju un asociāciju pārstāvji. Nomināciju iesniegšana un izvērtēšana norit vairākos posmos atbilstoši stingriem kritērijiem un ilgst aptuveni gadu. Pērnā gada septembrī pēc UNESCO LNK aicinājuma Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajam sarakstam tika iesniegtas piecas nominācijas: Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, Daugavpils (Dinaburgas) cietoksnis, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā, Grobiņas arheoloģiskais ansamblis, aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugava (Daugavas loki). Nacionālajā sarakstā iekļāva trīs pēdējās nominācijas.
Nominācijas starptautiskajam sarakstam var iesniegt pēc tam, kad konkrētā vieta jau atrodama Pasaules mantojuma nacionālajā sarakstā. Izejot cauri vairāku posmu izvērtēšanas procedūrai, gala lēmumu pieņem Pasaules mantojuma komiteja, kas tiekas reizi gadā. Kopumā nominācijas izvērtēšanas process var ilgt vairāk nekā gadu.
Arī tad, ja objekti jau atrodas kādā no minētajiem sarakstiem, noteiktā laika periodā tiek sagaidīts pārskats par konkrētās vērtības pārvaldīšanu, uzturēšanu, tai veltītiem izglītošanas un citiem pasākumiem. No tā izriet tikai viens secinājums - pagodinājums būt kādā no UNESCO mantojuma sarakstiem ir pašu labprātīga izvēle nepārtraukti ieguldīt milzīgu darbu savu kultūrvēsturisko pērļu apzināšanā un sabiedrības izpratnes vairošanā.