Politiķiem nereti pārmet, ka viņi nespēj savu viedokli argumentēt, nepiebārstot tekstu ar birokrātisku žargonu vai plašākai publikai neko daudz neizsakošiem makroekonomiskiem rādītājiem. Saeimas vakardienas sēdē, debatējot par nākamā gada valsts budžetu, virkne deputātu centās laboties. Vismaz viņiem pašiem tā likās.
Jo īpaši labi panākumi bija Latvijas Reģionu apvienības pārstāvjiem. Inga Bite: «Bērns - tā nav lieta, kuru varu nolikt kādā plauktiņā. Tad, kad šis plauktiņš kļuvis pilns un no tā jau krīt ārā, pārlikt citā plauktiņā.» Jānis Ruks: «Bet vai mēs apzināmies, ka sportists nav rācenis piemājas dārziņā, un arī rācenis, lai izaugtu, ir jālaista un jārušina.» Ļoti labi. Izteiksmīguma vārdā var pat sarunāt muļķības. Piemēram, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola: «Es teikšu tiešām - [mediji] dramatizē, bēgļu jautājumus, kuriem uz Latvijas ekonomiku vēl turpmākos 50, 100 gadus būs maza ietekme.» Ikvienam skaidrs, ka neviens nevar prognozēt ekonomiku 50, 100 gadu nogrieznī, bet skan braši. Lai aprādītu oponenta priekšlikuma trūkumus, labāk nevis lietot ekonomiskus argumentus, bet uzburt ainu, kas pazīstama ikvienam, kas lasa tabloīdus un kuram tur redzamais nepatīk. Lolita Čigāne: «Bondara kungs, jūs gribat, lai Latvija kļūtu par kaut kādu oligarhu ofšoru, kur šie cilvēki staigātu pa ielām, pīpētu cigārus un sēdētu pie baseiniem un dzertu dārgus kokteiļus?» Kā var viegli iedomāties, šādu pārstāstu var turpināt ilgi.
Tas, ka budžeta projekta apspriešanas reizēs tautas priekšstāvji kļūst varen daiļrunīgi, nav nekāds jaunums. Ko tikai nedarīsi, lai «iekļūtu» dažu minūšu garajā televīzijas sižetā vai vismaz tevi citētu citos medijos. Un tomēr īsti neizprotu šīs metodes jēgu, pat vērtējot no pašu politiķu interešu viedokļa. Labi, teiktais «iekļuva» starp citētajiem, deputātam ir izdevies pievērst sev uzmanību. Nu, un? Man šķiet, ka vēlētājs ir pietiekami gudrs, lai to novērtētu tā, kā šī izrunāšanās ir jānovērtē. Labākajā gadījumā kā apliecinājums tam, ka konkrētais personāžs nav uz mutes kritis. Bet vai tāpēc viņa darbs iegūs labāku novērtējumu? Sliktākajā gadījumā šo runas «pērļu» savirknējums tikai nostiprina publikā pārliecību, ka «viņi tur tikai muld». Vai tas būtu vēlamais rezultāts?
Veidojas apburtais loks. Politiķi sevi saprot kā šovmeņus, šovam ir savi spēles noteikumi, un, ja nostiprinās priekšstats par politiku kā šovu, politiķi ir spiesti šos noteikumus ievērot. Arī tad, kad viņi paši to nevēlas. Var rādīt nosodošu pirkstu mediju virzienā. Bet - mediji par budžeta debatēm informētu jebkurā gadījumā, līdz ar to nav gluži tā, ka nekas saprātīgs netiktu atspoguļots.