Starp ES un ASV patlaban norit aktīvas sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, abas puses cer sagaidīt jaunu darbvietu rašanos un nozīmīgu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Lai arī tirdzniecības robežu nojaukšana abu pušu klibojošajām tautsaimniecībām ir vitāli nepieciešama, dažas barjeras ES tomēr vajadzētu saglabāt.
Viens no jūtīgākajiem sarunu tematiem ir ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) nokļūšana ES tirgū. Kā zināms, Ziemeļamerikā ĢMO lietošana lauksaimniecībā ir plaši izplatīta, bet ES pagaidām šim trendam vismaz daļēji ir spirinājusies pretī. Taču cik ilgi vēl?
Dažādi apstākļi arvien vairāk liek domāt, ka arī ES tirgus pamazām tiek ierīkots ĢMO invāzijai un ĢM sēklu ražotāji to jau diezgan konkrēti ir paņēmuši uz grauda. Dominējošais spēlētājs šajā lauciņā ir uzņēmums Monsanto, kura velnišķīgā slava jau steidzas tam pa priekšu. Par spīti regulārajiem globāla mēroga protestiem, dramatiskām dokumentālajām filmām un neglaimojošiem zinātniskajiem pētījumiem, Monsanto ir izdevies nostiprināties katrā kontinentā, tikai Eiropa vēl ir tādā kā pelēkajā zonā.
Un tam ir savs pamats. Piemēram, izdevumā The International Journal of Agricultural Sustainability publicētajā pētījumā, kurā tiek salīdzināta ASV un ES lauksaimnieku produktivitāte, tiek izdarīts secinājums, ka, neraugoties uz Savienotajās Valstīs plaši izmantoto gēnu tehnoloģiju, Eiropas lauksaimnieki tomēr sasniedz augstāku produktivitāti, nekā to spēj izdarīt viņu Ziemeļamerikas amata brāļi. Taču tik mērķtiecīgam uzņēmumam kā Monsanto tās ir tikai pupu mizas.
Maija sākumā ES veselības un patērētāju politikas komisārs Tonio Borgs galdā lika priekšlikumu par jaunu regulu, kurai būtu jāuzlabo pārtikas produktu ķēdes uzraudzība. Tā ietvēra arī jaunus noteikumus par obligātu augu sēklu sertifikāciju, kas nozīmētu, ka ikviens, kurš vēlas kaut ko stādīt, drīkstētu izmantot tikai licencētas sēklas un arī to tālāk izplatīšana, pat dāvināšana būtu jāreģistrē. Borga priekšlikums izsauca aizdomas un pretreakciju, tāpēc jau pēc mēneša no regulas tika izņemti mazie lauksaimnieki. Arī Monsanto šajā brīdī veica savdabīgu manevru un vācu laikrakstam TAZ pārsteidzoši paziņoja, ka uzņēmums vairs necentīsies iekarot Eiropas tirgu ar ĢMO. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Monsanto sev garantēja ģenētiski uzlabotas kukurūzas šķirnes patentu, pēc dažām dienām arī kādas brokoļu šķirnes patentu, un 11 patenti vēl gaida savu apstiprinājumu ES tirgum.
Tas viss varētu šķist vēl tālu no mums, taču jāatgādina, ka arī Latvijā jau pirms gada tika nodibināts pirmais uzņēmums, kurš audzē Monsanto patentētas gurķu sēklas, lai arī ne ģenētiski modificētas, tomēr kāja durvīs jau ir ielikta. Izskatās, ka tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijas patērētāju sasniegs Monsanto pārdabiskie dārzeņi.