Kopš 1992. gada Jurim ir savs neliels zvejas uzņēmums, kurā savulaik strādāja 30 cilvēku un bija vairāki zvejas kuģīši, bet nu palikuši tikai seši darbinieki un viens kuģis, kuru pavasarī sagaida tikpat bēdīgs liktenis kā daudzu citu. Aprīlī Alaukstu sagriezīs, jo Juris izrēķinājis, ka ar to, cik varēja nozvejot šogad un cik varēs nākamajā gadā, kuģi ar triju cilvēku komandu uzturēt nav iespējams. Pēc tam Engures ostā vairs nebūs neviena zvejas kuģa. Šis ir pēdējais.
«Mēs, mazie, vienmēr esam bijuši apdalīti, un arī tagad viss iet uz samazināšanu, tāpēc jau mēs tos kuģus griežam kopā. Vienu pārdevu uz Lietuvu, delfinārijā tūristus vizina, pārējos sagriezām. Par tām kvotām, ko mums dod, neatmaksājas kuģi uzturēt. Un vēl tās zvejas dienas!» skarbs ir zvejnieks. Šogad Jurim piešķirtā zvejas kvota ir ap 200 tonnu, tādējādi atļautas 68 zvejas dienas. «Latvijā jau vienmēr kaut kas ir citādi nekā citur. Nevienā citā valstī nozveju neregulē ar dienām. Kurš nāks pie manis strādāt, ja darbs ir divi trīs mēneši gadā?» uz savu Alaukstu raugoties, ar roku atmet Juris.
«Nezinu, vai tikai mums Latvijā ir tāds liktenis vai arī citām valstīm tikpat liels kvotu samazinājums, bet līcī zivis ir. Mūsējie tikai pakļaujas Eiropas prasībām. Nu jā, vieglāk jau klanīties nekā cīnīties par savām interesēm, jo nav dzirdēts, ka kaut kas būtu panākts mums par labu,» pārliecināts ir zvejnieks, kurš arī nākotnē raugās ar pesimismu, jo runa nav tikai par nozvejas kvotu samazinājumu, bet arī flotes novecošanos. Viņaprāt, ar tādām zvejas kvotām un zivju cenām neviens nevar atļauties nopirkt jaunu kuģi. Tam nav arī Eiropas atbalsta, maksā tikai par sagriešanu. Juris domā, ka viņa kuģis jau nav pēdējais, ko sagriezīs. Šis process turpināsies līdz 2013. gadam, kamēr vien par to varēs saņemt kompensāciju. Mazāk kļūs arī pārstrādātāju - ja zvejniekam jāizvēlas, kam atdot zivis - savējiem vai ārzemniekiem -, izvēlēsies eksportu, jo par to noslēgts ilgtermiņa līgums, tur maksā labāk un laikā.
«Es gan nedomāju, ka šāda situācija ir tikai zvejniecībā. Bardaks ir visās jomās visā valstī. Mūsu zinātnieku piesardzīgās prognozes par zivju resursiem, kas noteica kvotu griezumu, būs tik piesardzīgas, ka beigās te paliks tuksnesis. Nebūs neviena cilvēka, neviena kuģa, un pēc kāda laika viss atkal būs jāsāk no nulles,» Juris velk paralēles ar notikušo cukura rūpniecībā Latvijā.