Alkst pēc vitamīniem
Pēc novērojumiem aptiekās šajā laikā pieaug pieprasījums pēc kompleksajiem vitamīniem. Kā Dienai jau iepriekš stāstīja Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krasiņa, kompleksos vitamīnus ieteicams lietot, ja ir pazemināta imunitāte, par ko liecina bieža un ātra saaukstēšanās. Uzturu vēlams papildināt ar kompleksajiem vitamīniem arī tad, ja tiek ievērota diēta un netiek lietoti atsevišķi produkti, piemēram, gaļa, piens vai graudaugi. Tāpat papildu vitamīni nepieciešami arī grūtniecēm un sportistiem, jo vitamīnu patēriņš viņiem organismā ir lielāks.
Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras docente Dace Zavadska gan šaubās par komplekso vitamīnu nepieciešamību, jo vienam cilvēkam vairāk būs nepieciešami viena veida vitamīni un mikroelementi, bet otram citi. «Tas, kas der visiem, tas patiesībā ar vislielāko varbūtību nav tik efektīvs konkrētam cilvēkam. Mēs noteikti nevaram ar multivitamīniem aizvietot to, ko sniedz pilnvērtīgs uzturs. Arī par uzturu saka - tu esi tas, ko tu ēd,» uzsver pediatre. Līdz ar to D. Zavadska jebkuram iesaka vispirms vitamīnus uzņemt ar uzturu un tikai tad, ja kaut kā pietrūkst, domāt par aptieku piedāvājumu. Taču jebkurā gadījumā vitamīnu izvēle jāveic kopā ar speciālistu, jo vitamīni var būt gan kā medikamenti, gan uztura bagātinātāji. Vienāda lieluma kapsulās var būt ļoti atšķirīgs vitamīnu daudzums, tāpēc arī tās jāuzņem dažādās devās. Šajā gadījumā nepietiktu arī tikai ar ģimenes ārsta konsultāciju. Pēc D. Zavadskas domām nepieciešamas detalizētas analīzes un zināšanas. Tāpēc būtu jāiet pie uztura speciālista vai cita šaurākas specialitātes mediķa.
Uzsvars uz pārtiku
Vēršanos pie speciālista uzsver arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Dietoloģijas dienesta vadītāja Laila Meija. Tas jādara, lai novērtētu situāciju, bet runāt nevajadzētu tikai par vitamīniem, bet arī minerālvielām un uzturvielām. Savukārt situācijas, kad talkā jānāk ārstam un ar sabalansētu uzturu vien nepietiktu, ir specifiskas, piemēram, kuņģa un zarnu trakta slimības, iekaisumi, noguruma sajūta, ādas veselības izmaiņas. Taču, ja cilvēks ēd sabalansēti visas produktu grupas pareizās proporcijās, nepieciešamās vielas viņš uzņem ar uzturu. Te L. Meija piebilst, ka arī ziemā nevajadzētu aizmirst par augļu un dārzeņu lietošanu uzturā. Tas jādara visu gadu. Veikalos pietiekami daudz ir arī Latvijā audzēto biešu, kāļu, rutku, ķirbju un citu dārzeņu. Tāpat arī saldētie dārzeņi labi saglabā visas nepieciešamās vielas, un netrūkst arī augļu un ogu. Līdz ar to, lietojot sabalansētu uzturu, profilaktiska aptiekās nopērkamo vitamīnu lietošana nav nepieciešama un var būt pat kaitīga. Savukārt par vitamīnu lietošanu noteikti vajadzētu domāt tad, ja kādi produkti uzturā netiek lietoti vai arī ir to nepanesība. Tāpat vitamīni var būt nepieciešami pēc slimošanas, operācijas, bet tie ir konkrēti gadījumi, nevis vispārīga prakse. Izņēmums ziemā ir D vitamīns, ko gan vajadzētu lietot, jo mūsu platuma grādos saule to nevar nodrošināt.
Līdzīgi Dienai teic arī D. Zavadska - cilvēkam nevajadzētu uztraukties par vitamīnu trūkumu organismā, ja viņš ēd veselīgu un sabalansētu uzturu, īpaši tāpēc, ka vasarā un rudenī tie ar sezonas ogām un dārzeņiem uzņemti ar uzviju. Turklāt jāatceras - bez konsultēšanās ar speciālistu lietojot ķīmiskos, aptiekā nopērkamos vitamīnus, cilvēka organismā mazinās spēja absorbēt dabīgos vitamīnus.
Bērni nav izņēmums
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Iveta Dzīvīte-Krišāne uzsver - ja bērns lieto pilnvērtīgu uzturu, tad vitamīnu deficītam nevajadzētu attīstīties, protams, ja nav kādas slimības, kas to varētu ietekmēt. Taču jebkurā gadījumā vecākiem jāseko līdzi vispārējam bērna veselības stāvoklim - vai ir nogurums, nespēks, mutes kaktiņu plaisāšana, izmaiņas uz ādas, trausli nagi. Tādā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kur, izrunājot bērna veselības un pašsajūtas izmaiņas un izvērtējot bērna uzturu un ikdienas paradumus, izlemj, vai papildus ir nepieciešami vitamīni.