Labā ziņa ir tā, ka daudz piesauktā cīņa pret ēnu ekonomiku turpina iegūt jaunas, konkrētas formas, tāpēc Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra pilnvaru palielināšana kopumā vērtējama pozitīvi.
Tomēr ir divas darvas piles. Pirmā: vai papildu pilnvaras un attiecīgi slodze ir samērota ar minēto dienestu, smalki sakot, kapacitāti? Ja VID un UR darbinieki skaita, motivācijas sarukuma dēļ jaunās iespējas vairāk uztvers kā slogu, lielas jēgas no labi iecerētā nebūs. Otrā: Latvijai diemžēl raksturīgi, ka kopumā pareizam normatīvajam aktam aizmirstas pievienot realitātē balstītu praktisko pusi: precīzi uzrakstītas instrukcijas, jēdzīgu pārejas periodu.
Šajā ziņā spilgts piemērs ir jau drīzumā Latvijas iedzīvotāju lielāko daļu ietekmējošā īpašumu sākumdeklarēšana, kas tiek uzskatīta par būtisku posmu ēnu ekonomikas mazināšanā. Kopumā pareizajai konstrukcijai pietrūkst rēķināšanās ar realitāti - ja deklarēšanai ir atvēlēti tikai trīs mēneši, rodas jautājums, ko darīs tādas iedzīvotāju kategorijas kā ārvalstīs strādājošie, kuriem var rasties problēmas izbrīvēt laiku vizītei dzimtenē (līdzīgi ar cilvēkiem, kuri nelaimīgā kārtā uz ilgāku laiku nonākuši kādā ārstniecības iestādē).
Kontrolējošās institūcijas var saprast: mūsu ļaudis ir tik izdomas bagāti pilsoniskā pienākuma apiešanā, ka rodas kārdinājums uzrīkot «zibenskaru» - lai nepagūst atjēgties, tā teikt. Tomēr tas var radīt problēmas arī cilvēkiem, kuri neko «shēmot» nevēlas.