Regulāri dzirdam, ka šis jautājums Saeimā tiek debatēts. Šķiet, deputātiem trūkst informācijas par iespaidu, kādu šī konkrētā likuma norma ir atstājusi uz nekustamā īpašuma tirgu un tautsaimniecību kopumā. Pēc mūsu aplēsēm, šī likuma norma ir devusi summāro pienesumu Latvijas tautsaimniecībā, kas mērāms simtos miljonu, varbūt pat miljardos latu. Daudzi ārvalstu investori izvēlas investēt Latvijā nekustamajos īpašumos, neprasot uzturēšanās atļauju šobrīd, bet izdara šo izvēli, redzot, ka Latvija ar šādu lēmumu vēlas veicināt šāda veida investīcijas. No ārvalstu klientiem, kurus mēs apkalpojam, varbūt tikai katrs desmitais kārto šo uzturēšanās atļauju. Pārējie to atliek, ievērtējot, ka viņiem šāda iespēja ir. Summārais ieguvums no šīs likuma normas ir par kārtu lielāks nekā Pilsonības un imigrācijas pārvaldes uzrādītie 103,5 miljoni latu. Ir klienti, kas ir ieguldījuši desmitus miljonus latu nekustamā īpašuma projektos, nepaprasot šo atļauju, bet novērtējot, ka Latvijā ir šāds investīciju režīms.
Kāds ir aptuvens darījumu kopējais apjoms Latvijas nekustamo īpašumu tirgū?
Latvijas Republikas kopproduktā viena ceturtā daļa ir operācijas ar nekustamo īpašumu. Nekustamā īpašuma tirgus apjoma ietekme uz mūsu kopproduktu ir milzīga. Deputātiem ļoti uzmanīgi vajadzētu izturēties pret likuma normām, kas šo nekustamā īpašuma tirgu balsta. Ja viss būs labi, atsevišķos segmentos nekustamā īpašuma cenas varētu sasniegt 2007./2008. gada cenas divu gadu laikā. Tas daudziem desmitiem tūkstošu ģimeņu, kas pašlaik nevar apkalpot savus kredītus, ļautu iztaisnot muguru. Cilvēkiem ir svarīgi, ka viņi savu īpašumu var pārdot, nevis viņiem to atņem. Diemžēl, cīnoties ar Šlesera ēnu, deputāti cīnās arī ar šiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par to, ka šauj tautsaimniecībai kājās. Tas darījumu apjoms, ko var atļauties Latvijas iedzīvotāji, ir ļoti neliels - tā ir trešā vai ceturtā daļa no tā, ko redzējām 2006./2007. gadā. Nekustamo īpašuma tirgu kā tādu Latvijā pārsvarā veido ārvalstu investori par saviem līdzekļiem.
Kā uzturēšanās atļauju piešķiršana ietekmē ne ES pilsoņu skaita palielināšanos Latvijā?
Ar uzturēšanās atļaujām Latvijā pastāvīgi uzturas aptuveni 50 000 cilvēku. Tas, ka uzturēšanās atļaujas tagad pieprasījuši 1667 nekustamā īpašuma pircēji, maz iespaido šo kopējo skaitu. No šā viedokļa tas nav politiski debatējams jautājums. Grūti saprast, kas ir pamatā šīm debatēm vai bažām, ja tas nav informācijas trūkums, tad laikam tam ir kādi citi mērķi.
Vai Jūrmalai draud jauns nekustamā īpašuma burbulis?
Būtu labi dzirdēt pamatojumu, kur ir tas burbulis, jo Jūrmalas īpašumus var atļauties nopirkt tikai ļoti turīgi cilvēki. Ja šobrīd Jūrmalā ir 50 būvlaukumu, kur katrā strādā 20-30 cilvēku, tad tas ir pozitīvs efekts, ka 1500 būvniecībā nodarbinātajiem tagad ir darbs. Ja ņemam vēra multiplikatoru, ka viena darbavieta būvniecībā rada četras vietas tautsaimniecībā citur, tad šis pienesums ir 6000 darbavietu, kas Latvijai ir vitāli svarīgi. Es to nekādā gadījumā nesauktu par Jūrmalas bumu, tas būtu pārspīlēti. Ja kāds ārzemnieks arī Jūrmalā nopirks īpašumu par sešiem tūkstošiem kvadrātmetrā, kaut īpašuma ilgtermiņa vērtība ir pieci, kāda mums starpība? Lai pērk - tās ir ārvalstu investīcijas, tie cilvēki ir naudīgi, un viņi zina, ko viņi dara. Lai maksā nodokļus Latvijas valstij un dzīvo.
Dažiem deputātiem ir satraukums, ka bagātie ārvalstnieki ir krievi, kas uzskrullējot cenas tā, ka latvieši Jūrmalā vairs neko nopirkt nevarot. Ko jūs sakāt par šādu domu?
Mans uzskats ir kardināli pretējs. Jūrmala vienmēr ir bijusi ļoti dārga. Jūrmalā vienmēr ir bijis ļoti grūti, sarežģīti un dārgi nopirkt nekustamo īpašumu. Mums vajadzētu priecāties par katru investoru, kas grib ieguldīt šeit līdzekļus. Atgādināšu veco stāstu par Rokfellera centru Amerikā. Kad amerikāņu korporācija to pārdeva japāņiem par 900 miljoniem dolāru, sacēlās liela brēka, ka japāņi izpērkot visus labākos īpašumus Amerikā. Pēc tam, kad Japānā bija krīze un ASV labāki laiki, viena amerikāņu kompānija to atpirka atpakaļ par nepilniem 100 miljoniem dolāru. Tas parāda, cik ekonomikā viss ir ciklisks un kā dzīvē viss mainās. Tie latvieši, kas būs strādīgi, veiksmīgi un uzņēmīgi, vienmēr varēs nopirkt īpašumu pašā greznākajā vietā Jūrmalā.
Nekustamos īpašumus ārvalstnieki gan sapērkoties, bet jaunus uzņēmums šeit nedibina. Kāpēc tā?
Tā ir maldinoša doma. Pēc saviem klientiem redzam, ka tie ārvalstnieki, kas pērk īpašumus Latvijā, tieši dibina Latvijā uzņēmumus. Tam, ka, pamatojoties uz ieguldījumu kapitālsabiedrībās, netiek prasītas uzturēšanās atļaujas, nevajadzētu būt argumentam, ka viņi neiegulda Latvijā.
Ko jūs gribētu redzēt jaunajā Latvijas valdībā?
Katrā ziņā negribētu redzēt neko radikālu. Neko nacionālistiski radikālu, neko arī tautsaimnieciski radikālu. Žēl, ka tiek palaista garām iespēja izveidot spēcīgu koalīciju, kas varētu lauzt to valsts pārvaldes sistēmu, kāda divdesmit gados ir izveidota. Lietuvā uzņēmējam atsavināt nekustamo īpašumu - tās ir divas darbības un viena diena. Latvijā tas aizņem bezmaz trīs mēnešus, un ir jāveic vairāk nekā divdesmit dažādu juridiska rakstura darbību. Mūsu sistēma ir kardināli nepareizi izveidota visās sfērās, un to mainīt var tikai stipra valdība, nevis ar baltiem diegiem sastiķēta koalīcija.