Jālaista un jāmulčē
Koptā dārzā iespējas, ka ražu apēdīs kaitēkļi, ir mazākas. Kopts dārzs - tas nozīmē, ka sausie, bojātie zari ir savlaicīgi izzāģēti, lapas sagrābtas, zāle nopļauta un augi, tai skaitā augļu koki, krūmi un pārējie stādījumi, regulāri aplaistīti. Kaitēkļi mazāk būs dārzos, kuru kokiem ir retāks zaru vainags, nevis blīvs un kupls. «Spēcīgus, veselīgus augus kaitēkļi nepiemeklēs, un augi ir spēcīgāki, ja tiek regulāri laistīti, mēsloti un aug atbilstošā vietā un apstākļos. Mēs taču zinām, ka sausā laikā avenes ir tārpainākas. Tāpēc iesaku - laistiet kārtīgi! Avenes, starp citu, vispār ir mitrumu mīlošs augs. Tām vajag sauli un gaismu, un arī kārtīgi padzerties,» skaidro M. Narvils.
Patlaban pilnā sparā rit zemeņu vākšanas laiks, taču sulīgās ogas garšo ne tikai cilvēkiem, tās iecienījuši arī dārza sīkie iemītnieki gliemeži un skudras - atkarībā no tā, kādi apstākļi dārzā valda. Zemenes iet pie sirds gan kailgliemežiem, gan gliemežiem ar mājiņām - visām sugām. Pret gliemežiem labs līdzeklis ir dobju mulčēšana gan ar šķeldu, kas būs visefektīvākā pret gļotainajiem radījumiem, gan ar salmiem, nezālēm. Tos var nebērt tieši ap augu, bet pietiek atstāt uz taciņām, starp dobēm, norobežojot piekļuvi. Gliemežiem pa sausajiem, nelīdzenajiem uzbērumiem ir grūti pārvietoties. Ap zemeņu dobēm var nokaisīt arī krītu - arī tam gliemeži nevarēs tikt pāri, jo krīts sausinās to gļotas. Māris Narvils iesaka arī uztaisīt lamatiņas gliemežiem - zem dēļiem, ar ko norobežo dobes, salikt salātlapas un tamlīdzīgas uzkodas, tā ievilinot tos ēnainā vietā uz maltīti. Dienas gaitā, kamēr saule, gliemeži tur patversies vienuviet, būs viegli salasāmi un iznīcināmi.
Ķīmijai mazdārziņā - nē!
Skudrām savukārt tīk tieši sausums, un to aktivitāti iespējams samazināt, regulāri laistot dobes, uzturot augsni mitru. Šķidrumam var pievienot sasmalcinātus ķiplokus, sīpolus vai kanēli - skudrām netīk intensīvi aromāti. Ar šādu dziru var salaistīt arī skudru pūzni un tādējādi izdzīt nelūgtās dārza iemītnieces. Var skudru pūzni arī nojaukt un brīdī, kad skudras sāk atjaunot pūžņa ejas, saliet tajās augu eļļu - tā skudrām ļoti nepatīk! «Es iesaku dārzā saimniekot ar bioloģiskām metodēm un neizmantot ķīmiju, it sevišķi tagad, kad ogas ir nobriedušas. Ja nu gadījumā ar skudrām nekā netiekat galā un ķeraties pie ķīmijas, dariet to uzmanīgi, ideālā gadījumā konsultējoties vispirms ar kādu dārzkopības speciālistu. Nekādos apstākļos nelietojiet aerosolveidīgu skudru indi! Tā nokļūs gan uz ogām un blakus esošajiem augiem visai lielā rādiusā, gan jūsu pašu elpceļos!» brīdina agronoms.
Uguns un zaptsūdens pret kukaiņiem
Drīz sāksies arī jāņogu, upeņu, ērkšķogu raža, un to krūmus par savu mājvietu bieži izvēlas jāņogulāju stiklspārnis, lai iekoptu ērtu mantojumu savām atvasēm - kāpuriem. Ja kāds zars krūmam pēkšņi kalst, tas uzreiz jānogriež un jāsadedzina. Arī šos krūmus mīl gliemeži - tie ēd lapas. Šeit metode vienkārša - gliemeži no zariem vienkārši jānokrata, paliekot apakšā plēvi vai avīzes, tie jāsavāc un jāiznīcina. Ja lapiņas kokiem, krūmiem ir tādas kā satinušās, ja uz tām ir tīmeklīši - līdzīgi zirnekļu tīkliem -, tās ir grubuļainas un vīst, iespējams, ieviesusies tā saucamā pīlādžu tīklkode. Arī šie zari ir jānogriež un jāsadedzina. Arī plūmju nobirušos auglīšus nevajag atstāt zālē vai uz augsnes, tie ir jāsavāc, jo tajos, visticamāk, mājo kāds kaitēklis, kas gatavojas izplatīties vēl vairāk. «Zarus ar kukaiņu kūniņām un nokritušos auglīšus nedrīkst mest kompostā, tie jāsadedzina,» uzsver M. Narvils. Karstā laikā kaitēkļi vairojas strauji, un reizi divās trīs dienās dārzs būtu rūpīgi jāizpēta un aizdomīgie veidojumi jāiznīcina. Arī koki, krūmi jālaista, stumbra apkārtni var mulčēt - arī mulča uztur mitru vidi.