Daļēji no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet daļēji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas naudas emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektiem kopumā atrasti papildu 6,3 miljoni eiro.
Valdība tāpat izskatīja informatīvo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu. Diena jau rakstīja, ka izstrādāti trīs varianti, bet Veselības ministrijas (VM) atbalstītajā modelī, kura aprobācija plānota 2017. gadā un ieviešana 2018. gadā, piedāvāts saglabāt esošo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar nedalītu pakalpojumu grozu un reģionālo pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.
To, ka nākotnē veselības aprūpes pakalpojumu iepirkšana saglabāsies valsts rokās, veselības ministre A. Čakša uzsvēra, arī tiekoties ar Saeimas deputātiem. Zināmu skepsi par to gan pauda deputāts Romualds Ražuks (Vienotība), atzīstot: «Nav pārliecības, ka nauda varētu parādīties, turpinot palikt pie budžeta medicīnas.» Viņš pirmdien ticies ar premjeru Māri Kučinski (ZZS), kuram arī neesot atbildes, kur ņemt naudu. «Lietuvieši, igauņi un citas postkomunistiskās valstis ir ieviesuši obligāto veselības apdrošināšanu,» atgādināja R. Ražuks. Ministre gan uzsvēra, ka ir iespējams uzlabot situāciju esošās sistēmas ietvaros, minot asociatīvu piemēru: «Kad attopas, ka padsmitnieks slikti mācās, nevajag viņu izraidīt no mājām un taisīt jaunu bērnu.»
Par vienu no būtiskākajiem uzdevumiem ministre uzskata atbalstu ģimenes ārstiem, lai tie būtu pieejami visiem iedzīvotājiem, turklāt atgādinot, ka daļa no viņiem šobrīd ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Tomēr prezentācijā, kuru ministre rādīja deputātiem, no nākamā gada ieguldījumiem īpaši izcelta bija onkoloģija, rēķinoties ar pacientu skaita pieaugumu un ierēķinot izmaksu celšanos gan ambulatorajai, gan stacionārajai ārstēšanai un kompensējamajiem medikamentiem. Finansējums ierēķināts arī kapitācijas naudas palielināšanai ģimenes ārstiem un 50 papildu rezidenta vietu nodrošināšanai, tāpat tiks ņemts vērā to pacientu skaita pieaugums par 5,7 %, kam vajadzīgi kompensējamie medikamenti.
Lielāks finansējums tiek solīts arī rindu mazināšanai. Patlaban valsts finansē 1,8 miljonus izmeklējumu, nākamgad skaitu palielinās par 194 tūkstošiem izmeklējumu jeb 11%. Rindu mazināšanai pie speciālistiem papildu finansējums nodrošinās 401 tūkstoti pacientu, tādējādi samazinot gaidīšanas rindas par 50%. Uz pusi rindas iecerēts samazināt arī dienas stacionāros un ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem, pieejamāka būs endoprotezēšana, jo arī tai paredzēts papildu finansējums. Savukārt zem svītras palicis iepriekš plānots apmēram 28,5 miljonu eiro finansējums, piemēram, prognozējamās invaliditātes novēršanai, paliatīvās aprūpes palielināšanai un citiem mērķiem.
Deputāte Silvija Šimfa (NSL) gan atgādināja, ka reģionos arvien mazāk ir ambulatoro pakalpojumu, bet avīzēs var lasīt daudzu Rīgas speciālistu sludinājumus, kuri brauc pieņemt pacientus par pilnu maksu. Cilvēkiem nākas vai nu apmeklēt dārgus speciālistus, vai braukt uz Rīgu, kas arī ir dārgi. A. Čakša uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt ģimenes ārstu tīklu reģionos.