Valsts prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotajā likumā par A. Krauzes priekšlikumu ierosinājumus Saeimā var iesniegt līdz 23. novembrim. «Es noteikti rosināšu tos skatīt profesionālajā vidē, jo nozare ir sadalījusies divās pretējās pusēs,» žurnālistiem ceturtdien sacīja I. Laizāne, kura sarunā plāno pieaicināt arī Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvjus.
Lai pasargātu Latvijas auditoriju no Krievijas propagandas un stiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu, ņemot vērā tā brīža ģeopolitisko situāciju, Saeima pirms vairāk nekā gada noteica, ka licencētām radiostacijām, kurām atļauts raidīt 50% latviešu valodā, bet 50% krievu valodā, pēc noteiktā pārejas perioda no 2016. gada jāraida tikai vienā valodā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums Saeimā bija atvērts, lai tajā paredzētu vairākas KM ierosinātās izmaiņas. Taču A. Krauze iesniedza priekšlikumu, kas paredzēja mainīt likumā noteikto proporciju un noteikt, ka prasība nodrošināt apraidi vienā valodā attiektos uz tām radio programmām, kurās latviešu valoda aizņem ne mazāk kā 51% raidlaika. Līdz ar to būtu paplašināts to radiostaciju loks, ko jaunie noteikumi neskartu.
Pret to asi iestājās Radio SWH vadītājs Jānis Šipkēvics, kurš atgādināja, ka likumā nostiprinātās izmaiņas, kuras A. Krauze aicinājis pārskatīt, ir rūpīgi gatavojusi profesionāļu darba grupa. «Šādi nekompetenti ierosinājumi grauj mediju tirgus stabilitāti,» aģentūrai LETA sacījis J. Šipkēvics. TV3 raidījums Nekā personīga ir norādījis uz šīs jaunās situācijas ieguvējiem - to vidū būtu arī Krievu hitu radio, kas piederot tiem pašiem īpašniekiem, kuriem Eiropas hitu Radio un Super FM, - Uģim Polim un Ričardam Zaksam, kurš pēdējos gados ir ziedojis Zaļo un Zemnieku savienībai.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā ZZS pārstāv frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, bet viņš sacīja, ka neko par kolēģa iniciatīvu nezinot, - A. Brigmanis šajā balsojumā neesot piedalījies, «redzot šo komersantu strīdu, kas nav atbalstāms». A. Krauze Dienai sacīja, ka ir gatavs diskusijām komisijā, taču savu ierosinājumu atsaukt negrasoties. Jautājums gan varot būt par formu, kādā tas tiek izskatīts, pieļaujot šī priekšlikuma nodalīšanu no izskatāmā likumprojekta.
Valsts prezidents R. Vējonis ir uzsvēris: «Likumdošanas process, jo īpaši Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskos jautājumos, nedrīkst būt sasteigts un necaurskatāms.» R. Vējonis aicinājis strīdīgos grozījumus no likuma izslēgt vai arī virzīt izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu. Arī prezidents norādījis, ka Latvijas ģeopolitiskajā situācijā ir jāsamazina ārvalstu informatīvās telpas ietekme uz Latviju, nosakot skaidru valsts valodas politiku attiecībā uz valsts valodas un svešvalodu lietojumu elektroniskajos medijos.
A. Krauze Saeimā strādā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Uz vaicāto, kāpēc izrādījis interesi rosināt pārmaiņas pilnīgi citā jomā, A. Krauze atbildēja, ka priekšlikums radies sarunās ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem Briselē, kur viņš darbojies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā vēl pirms ievēlēšanas Saeimā. Viņu arī esot sarūgtinājis tas, ka tagad dominējot mediju finansiālās intereses un viņš esot «ievilkts šajā biznesa grupu nesmukajā strīdā».