Visi esam cilvēki, nevis roboti, un emocionāla reakcija uz āru laužas vienmēr un visur. Taču cik pieļaujamas ir publiskas asaras darbavietā, un vai tās var izbojāt priekšstatu par cilvēka profesionālismu?
Dažādās asaras
«Asaras nav tik ierasts saziņas veids atšķirībā no paceltas balss vai smiekliem, kas var daudz tiešāk signalizēt par attiecībām starp kolēģiem. Raudāšana parasti izsauc līdzjūtību un satraukumu, tādēļ var būt apgrūtinoša, un tas savukārt var radīt nepatiku. Turklāt raudāšana nav darbība, kuru mūsu sabiedrība ir pieņēmusi starp publiski izrādāmākajām. Tas atspoguļojas arī lietišķajā darba vidē,» skaidro organizāciju psihologs Reinis Lazda.
Raudāt darbā ir neprofesionāli, ja vien tas nav kādas nopietnas personīgas nelaimes dēļ, sarkano līniju strikti novelk arī eksperti ASV portālos USAToday.com un CareerBuilder.com. Lai gan atsevišķās situācijās mūsdienu darba vide pret asarām kļuvusi iecietīgāka (ja apraudies visiem redzamas ķibeļu virknes dēļ, to var uztvert kā adekvātāku reakciju nekā dzelžainu savaldīšanos), pamatā raudāšanu uzskata par vājuma vai manipulēšanas pazīmi.
Par spīti teorijai, praksē tomēr gandrīz katrā darbavietā kāds palaikam apraudas. Veikalu ķēdes Rimi personāla administratīvā vadītāja VitaFīrere norāda, ka lielākoties tas notiek atlaišanas gadījumos: «Neprofesionāli, bet cilvēciski un saprotami gan.» Savukārt DnB Nord bankas Personāla pārvaldes vadītāja Irēna Ļeoņenko stāsta, ka ir nācies sastapties ar darbinieku raudāšanu arī konfliktsituācijās ar kolēģiem vai vadību, lielas pārslodzes vai stresa dēļ. «Gadās, ka asaras tek, mainot darbavietu un šķiroties no draudzīga kolektīva, arī aiz prieka par izciliem darba rezultātiem vai sasniegumu, īpaši, ja tas tiek atzīts publiski,» viņa teic, taču piebilst, ka darbā raudošu vīrieti gan neesot redzējusi.
Psihologs R. Lazda komentē, ka 80. gados ASV veikts pētījums liecina, ka sievietes raud apmēram piecas reizes biežāk par vīriešiem. «Jādomā, ka darbavietās proporcija ir līdzīga vai vēl izteiktāka. Tāpat arī mazāk pieredzējušiem darbiniekiem jauna, satraucoša situācija raisīs spēcīgākas emocijas nekā darbiniekiem, kas pie kritikas jau pieraduši. Cilvēki raud arī tad, ja jūtas nesaprasti, izjūt fizisku vai emocionālu vardarbību.»
Var ietekmēt karjeru
Vai publiska apraudāšanās darbā var kaitēt karjerai? Var. Jau minētais amerikāņu pētījums rāda, ka sevišķi sievietēm, jo asaras apstiprina priekšstatu par «vājo dzimumu». «Vairākās profesijās ir būtiski spēt savaldīties arī augsta stresa situācijās. Lielā mērā tas attiecas uz profesijām, kurās svarīga komunikācija ar citiem cilvēkiem - klientiem, padotajiem utt. Vadītājam, kurš mēdz raudāt, var būt grūtības saglabāt autoritāti padoto acīs,» saka R. Lazda, lai gan piebilst, ka atsevišķās situācijās efekts var būt pretējs - arī priekšnieks ir cilvēks.
Biznesa vide Latvijā patlaban ir tik saspringta, ka diez vai kāds grib sev līdzās darbā redzēt «raudātāju», teic V. Fīrere. Ja asaru iemesls ir kāds traģisks notikums un tas tiek paskaidrots kolēģiem, raudām nekādu seku nebūs, taču, «ja cilvēks šādā veidā reaģē uz jebkuru stresa vai nopietnu problēmsituāciju darbā, tas noteikti ietekmēs viņa karjeras attīstību, jo liecina par pārāk jūtīgo stāvokli un dzīves uztveri». V. Fīrere uzsver, ka darba vidē lēmumi tiek balstīti uz loģiskiem argumentiem un faktiem, mazāk uz emocijām, tāpēc šīs abas lietas svarīgi nodalīt arī diskusijās, kurās ir atšķirīgi viedokļi. Jāmāk «neņemt personīgi» lēmumus, kas nesakrīt ar personīgo uzskatu.
Manipulē un signalizē
Tiesa, ir cilvēki, kas raudāšanu un nemaskētas emocijas izmanto, lai problēmsituācijās panāktu sev vēlamu rezultātu, taču, tiklīdz darba devējam kļūst skaidrs šis mehānisms, tas vairs nedarbojas, saka I. Ļeoņenko. Arī V. Fīrere piebilst: «Bieži vien, veicot atlaišanu, ir zināms, ka darbinieks nebūt nav emocionāli nestabils (drīzāk otrādi), taču, ja atlaišanas procedūru veic cilvēks, kas ikdienā ar viņu nestrādā, darbinieks izvēlas manipulēšanas stratēģiju, cerot iežēlināt.»
Meklējot jaunu darbu, atsauksmēs minēts raudulīgums var «iegriezt», ja cilvēks pretendē uz amatu, kur svarīga stresa izturība, atzīst uzņēmumu pārstāves. R. Lazda gan teic, ka loģisks un pārliecinošs paša darbinieka skaidrojums par šādu atsauksmi var nogludināt nākamā darba devēja bažas par raudāšanas faktu. «Darba devēji spēj arvien labāk nošķirt darba saturam būtiskus faktorus no nebūtiskiem. Lai gan - tajā pašā laikā ir uzņēmumi, kas pilnā nopietnībā izvērtē visneiedomājamākos faktorus, piemēram, pretendenta horoskopa zīmes piemērotību,» R. Lazda ilustrē jautājuma neviennozīmīgumu.
Savukārt I. Ļeoņenko norāda, ka darbinieka asaras darba devējam var būt signāls, kas jāņem vērā - apdomājot raudāšanas cēloņus un to, kā tos novērst. Ja darbinieks raud pārstrādāšanās dēļ, jāizvērtē viņa slodze, uzticētie pienākumi. Darbiniekam nepieciešama arī regulāra komunikācija, kas mazina spriedzi un neziņu par nākotni, kā arī atbalsts, ja jāveic emocionāli sarežģīti uzdevumi. «Dažreiz šādos gadījumos labi palīdz speciāli organizētas mācības stresa pārvarēšanā un stresa vadībā,» I. Ļeoņenko saka.