«Ja mani ievēlēs par priekšsēdētāju, mana rīcības programma ir skaidra - pievienot Reformu partijas cilvēkus Vienotībai,» Dienai atzina V. Dombrovskis, kuram triju gadu politiskā pieredze ļāvusi apzināties, ka, tikai sadarbojoties un konsolidējot spēkus, ir iespējams nodrošināt vairākumu un sasniegt mērķus. Viņš nevēlas runāt par to, kā tas praktiski notiks, jo šādas detaļas, pēc V. Dombrovska domām, ir sekundāras. Taču jāatgādina, ka Vienotība kandidātu sarakstā plāno iekļaut tikai tos RP politiķus, kuri būs iestājušies Vienotībā. Uz jautājumu, vai Vienotības sarakstā varētu būt arī RP priekšsēdētājs, pieļaujot izņēmumu, Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars atbildēja: «Tāda iespēja nav izslēgta.»
Pagājušā gada jūlijā pēc Valda Zatlera atkāpšanās no RP līdera amata par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Demiteru, kurš toreiz atzina, ka uzņemas kādus pienākumus tikai tad, ja šai lietai tic. Sākumā kandidāti bija divi - arī V. Dombrovskis, kurš kandidatūru atsauca, aizbildinoties ar pienākumiem valdībā. Tas, visticamāk, nebija īstais iemesls, jo valdībā viņš ir joprojām. Taču pērnajā vasarā izteiktākas bija pretrunas starp diviem spārniem partijā. E. Demiters bija cilvēks, kurš spēja sarunāties gan ar vieniem, gan otriem. Ja viņš nebūtu piekritis, bija risks, ka partija varētu sašķelties jau vasarā.
Vaicāts, kas pa šo laiku ir mainījies, V. Dombrovskis atbildēja, ka situācija ir mainījusies. Pērnajā vasarā vēl bija cerība RP kā partiju atdzīvināt, «bet es sapratu, ka nebūšu tas cilvēks, kurš spēs samierināt liberālo un konservatīvo flangu». V. Dombrovskis apzinās, ka partijas biedru domas kongresā dalīsies - viena daļa no politikas gatavojas aiziet, bet tie, kas tajā nolēmuši palikt, ne visi savu nākotni saista ar Vienotību. J. Vilnītis Dienai apstiprināja, ka neredz iespēju iekļauties Vienotībā, jo tā nav divu partiju sadarbība pēc vienlīdzīgiem principiem. Turklāt tā diagnoze, ko V. Zatlers 2011. gadā noteica Latvijas politiķiem, rosinot Saeimas atlaišanu, attiecas arī uz Vienotību, piebilda J. Vilnītis.
Pērn ap Ziemassvētkiem E. Demiters nolēma aiziet no politikas. Viņš atstāja frakcijas vadītāja amata un sestdien atkāpsies arī no partijas priekšsēdētāja posteņa. Tātad kaut kas no tā, kam viņš ticēja pirms gada, nav īstenojies. Viņam neesot bijis ilūziju par frakciju, kuru tagad jau atstājušas vēl divas deputātes Inga Vanaga un Inga Bite, jo frakcijā vienmēr bijuši dažādi viedokļi. Taču tolaik vēl notika sarunas ar Reģionu aliansi par tuvināšanos, bet arī šajā politiskajā spēkā ir ļoti dažādi viedokļi.
«Taču mūsu partijā ir izauguši jauni, spējīgi politiķi. Latvijas politika tikai iegūtu, ja viņi tajā paliktu,» tagad saka E. Demiters, atbalstot sarunas ar Vienotību, kaut pats tajā neplāno stāties. Kad 2011. gadā E. Demiters ienāca politikā, savu biznesu viņš esot pārdevis, tāpēc rudenī viss būs jāsāk no jauna.
«Es nenožēloju, ka iesaistījos Reformu partijā, jo no pieredzes viedokļa šie trīs gadi deva ievērojami vairāk nekā jebkuri menedžmenta kursi,» sacīja E. Demiters, būdams gandarīts arī par to, ka ne ar vienu no simt deputātiem viņam nav sliktu attiecību un nav bijuši konflikti. Jāatgādina, ka, pateicoties E. Demitera sarunu vedēja prasmei, Reformu partija šajā valdībā ieguva sākotnēji neticami labu amatu komplektu - ārlietu, iekšlietu un ekonomikas ministru. E. Demiters būtu gandarīts, ja nākamajā Saeimā būtu tikai četri politiskie spēki - Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK. Tas būtu labs signāls vēlētājiem, jo jaunu partiju dibināšana neliecinot par politiskās sistēmas briedumu.