Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Revidējot valsts funkcijas, atrod 80 miljonus

Ministriju asu kritiku izpelnījies Valsts kancelejas (VK) paspārnē strādājošās auditoru grupas atzinums, kā optimizēt valsts funkcijas, budžetam ietaupot aptuveni 79,3 miljonus latu. Grupa izvērtējusi aptuveni 1000 dažādu valsts funkciju un priekšlikumus nosūtījusi visām 13 ministrijām izvērtēšanai, un jau nākamajā dienā to pārstāvji paziņoja, ka tos īstenot nav iespējams, jo tas nozīmētu atsevišķu nozaru pilnīgu iznīcināšanu. Atsevišķi ministri pat norādīja uz nepieciešamību optimizēt pašu auditētāju pārstāvēto VK.

Auditorus šāda izpildvaras reakcija nepārsteidz: «Šis gadījums tikai ilustrē valsts pārvaldes kultūru. Nevar cerēt, ka pat niecīgs samazinājums tiks atzīts par pamatotu un atbalstīts,» norādīja VK direktores vietniece, auditoru darba grupas vadītāja Baiba Pētersone (grupā piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji). Viņa gan atgādināja - valsts iestādēs tā būs jau trešā un pat ceturtā «griešanas» reize. «Funkcijas tika vērtētas no diviem aspektiem - tās nozīmības valstij un labas pārvaldības aspekta, t. i., vērtējām, vai konkrētās funkcijas ir jāveic valstij vai tās iespējams deleģēt privātajām struktūrām,» norādīja B. Pētersone. Viņa gan atzina, ka no izvērtētajām funkcijām, privātajam sektoram nodotas tikai aptuveni 10.

Procentuāli lielākos ietaupījumus auditori iesaka veikt ekonomiskās darbības plānošanas, atbalsta, subsīdiju un mērķdotāciju funkcijās, kas lielā mērā attiecas uz Finanšu (FM) un Ekonomikas ministrijai. Auditori uzskata, ka liela daļa no šīm funkcijām abās ministrijās dublējas, tādēļ tās jāapvieno, samazinot izdevumus. Otrie lielākie ietaupījumi esot jāveic politikas veidošanas funkcijai, kas attiecas uz visām ministrijām un to centrālajiem aparātiem. Šī valsts funkcija lielākoties nodrošina nozaru attīstības plānošanu un atbilstoša normatīvā regulējuma izstrādi.

Būtiski ietaupījumi esot vajadzīgi sabiedriskās kārtības, drošības un valsts aizsardzības nozarēs. Iekšlietu (IeM) un Aizsardzības ministrijas vadītāji secinājuši, ka viņiem ieteikts samazināt policijas darbinieku un karavīru atalgojumu, kā arī finansējumu jaunsardzei, ko Aizsardzības ministra biroja vadītājs Airis Rikveilis nosaucis par kliedzošu nekompetenci. IeM paziņojumā norāda, ka darba grupas atzinumā nav vērtētas funkcijas pēc būtības, bet pēc vienādiem nosaukumiem, piemēram, piedāvāts visus arhīvus apvienot vienā institūcijā: «Nav iespējams apvienot Kultūras ministrijas arhīvus ar krimināllietu arhīviem. Tāpat nav iespējams apvienot pašvaldības policijas funkcijas ar Valsts policijas funkcijām, jo nav prakses, ka pašvaldības budžets tiktu lietots valsts funkciju veikšanai un otrādi.» Vienīgā ministrija, ko neskar ieteikumi taupīt, ir Izglītības un zinātnes ministrija, kurai 2009. gada budžets tika samazināts par 50%.

«Budžeta konsolidācija būs jāveic par aptuveni 400 miljoniem un auditoru priekšlikumi situāciju neatrisina pat par vienu ceturtdaļu, taču šobrīd VK uzklausīs un ņems vērā gan ministriju iebildumus, gan ieteiktās alternatīvas taupības pasākumiem,» norāda FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Ministriju iebildumi tiks uzklausīti līdz 6. septembrim, 8. septembrī reformu darba grupa paredzējusi apstiprināt auditoru atzinuma gala variantu, pēc kā to publiskošot.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?