Ja cilvēkam ir 40, 45 vai pat 50 gadu, tad viņam darba tirgū būs jānoturas vēl vismaz 15 gadu,» Dienai saka Rīgas 34. vidusskolā notiekošo kursu koordinatore Svetlana Neilande. Savukārt Latviešu valodas aģentūra (LVA), kuras kompetencē ir valsts valodas politikas īstenošana, līdz 18. februārī gaidāmajam referendumam ieplānojusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir stiprināt latviešu valodas lomu.
RD rīkotajiem kursiem var pieteikties visi Rīgā deklarētie iedzīvotāji ar dažādu zināšanu līmeni, izņemot bezdarbniekus, kuri latviešu valodu var apgūt Nodarbinātības aģentūras rīkotajos kursos, un skolēnus, kuriem valsts valodu māca izglītības iestāde, Dienai stāsta RD pārstāve Dzintra Āboliņa. Pērn šos kursus apmeklēja aptuveni 500 rīdzinieku, taču, ņemot vērā lielo interesi, kas bijusi jūtama arī pēc noslēguma novembrī, šogad RD budžetā šim mērķim paredzēja aptuveni divreiz lielāku summa - 30,9 tūkstošu latu vietā piešķīra 65,7. Pieteikties kursiem un iegūt informāciju par tiem iespējams, zvanot uz RD Izglītības, kultūras un sporta departamentu vai ielūkojoties tā interneta vietnē.
«Jūtams, ka šogad interese ir vēl lielāka. Cilvēki zvana un interesējas jau labu laiku,» saka Dz. Āboliņa. Viena no būtiskajām kursu mērķauditorijām esot skolēnu vecāki un vecvecāki, jo latviešu valodas zināšanu trūkums neļauj palīdzēt bērniem mācībās. «Bērni arī mēdz būt viltīgi. Ja vecāks nesaprot, kas ir rakstīts, tad bērns ar to var manipulēt un teikt, ka skolotājs uzdevis kaut ko citu,» stāsta S. Neilande.
LVA februārī rīkoto pasākumu vidū būs divu grāmatu atvēršana, pētījuma Valodas situācija Latvijā: 2004-2010 prezentācija, kā arī Dzimtās valodas diena. Vaicāta, vai šādu pasākumu kopums tieši pirms gaidāmā referenduma bijis mērķtiecīgi ieplānots, LVA Valodas daļas attīstības vadītāja atbild apstiprinoši. Lai gan filoloģes un deputātes Inas Druvietes (Vienotība) pārtulkotās Bernarda Spolska grāmatas Valodas pārvaldība, kā arī valodnieces Dites Liepas grāmatas Latvijas preses valoda atvēršanu varēja organizēt vēlāk, LVA nolēma to aktualizēt tieši šobrīd. Pasākumu galvenais mērķis ir informēt sabiedrību par latviešu valodas statusa nozīmi Latvijas kā suverēnas valsts pastāvēšanā.