Aptuveni tonnu smagā un 2,5 miljardus dolāru (1,3 miljardi latu) vērtā robota, kas nosaukts Curiosity (Zinātkāre), uzdevums būs iegūt organiskus savienojumus un citus pierādījumus, kas dotu atbildi uz mūžseno jautājumu, vai sarkanā planēta kādreiz ir bijusi, vai nākotnē var būt apdzīvojama.
Uztrauc piezemēšanās
Ja viss izdosies pēc plāna, tad mobilais robots, ko uz priekšu pārvietos seši 50 centimetru plati riteņi, Marsa virsmu sasniegs nākamgad augustā. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) speciālisti ir veikuši tūkstošiem nolaišanās un piezemēšanās testu, tomēr neviens nespēj dot simtprocentīgas garantijas, ka Curiosity veiks «mīkstu» piezemēšanos un varēs sākt savu atbildīgo misiju.
Tā kā milzīgais robots ir ļoti smags, tad tā nolaišanai uz Marsa virsmas pirmo reizi tiks izmantota īpaša vinča, kurai Curiosity ir jāpiezemē uz riteņiem, lai laboratorija nekavējoties var sākt darbu. Tieši tādēļ NASA inženieri joko, ka datorizētā fāze, kuras laikā robots ieies Marsa atmosfērā, sāks nolaišanos un piezemēsies, būs «sešas šausmu minūtes».
Ar milzīgajiem parametriem Curiosity pārspēj savus priekšgājējus. 1997. gadā uz Marsu nogādātais robots Pathfinder bija rotaļlietas izmērā un svēra tikai desmit kilogramu. Bet 2007. gadā sarkanās planētas izpēti sāka dvīņu roveri Opportunity un Spirit, kuri katrs svēra 170 kilogramu, taču to darba instrumentu kopējā masa bija tikpat liela, cik Pathfinder kopējais svars, raksta BBC.
Strādās krāterī
Curiosity uzdevums būs vākt un analizēt iežu un augsnes paraugus 160 kilometru platajā Geila krāterī. Robots no pašas krātera apakšas dosies uz tā centrā esošā piecus kilometrus augstā kalna virsotni. «Krātera apakšā atrodas māli, mazliet augstāk ir sastopami sulfāti, bet kalna galotne sastāv no iežiem, kas, mūsuprāt, radās Marsa sausajā, nesenajā periodā,» viens no projekta zinātniekiem Džons Grotcingers stāsta britu laikrakstam The Telegraph. «Kalns sastāv no daudzām kārtām, kas šķērsgriezumā atklāj miljardiem gadu ilgu Marsa vēsturi.»
NASA apgalvo, ka līdz šim iegūtie pierādījumi liecina, ka uz Marsa esošie minerāli kaut kad ir nonākuši saskarsmē ar ūdeni. Piemēram, krātera dzīlēs māli varēja izveidoties tikai pēc tam, kad ieži ilgāku laiku atradās ūdenī. Tieši tas misijas vadītājiem liek cerēt, ka Curiosity iegūs neapstrīdamus pierādījumus, ka uz Marsa bijuši dzīvībai piemēroti apstākļi.