To nav izslēgusi ne _Vienotība_, ne apvienība _Par labu Latviju! (_PLL), ne arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Kamēr TP līderis Andris Šķēle intervijā Latvijas Avīzē iesaka Saskaņas centra frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam «atvēsināt savu dedzīgo vēlēšanos» kļūt par premjeru, jo vismaz kontaktos ar citu partiju vadītājiem A. Šķēle neesot jutis vēlmi atbalstīt J. Urbanoviču premjera amatam, tikmēr viņa vadītās TP deputāti kopā ar SC frakciju Saeimā šonedēļ vāca parakstus ārkārtas sēdes ierosināšanai. Pēc aiziešanas opozīcijā TP vairs ne mazākā mērā nav slēpusi savu sadarbību ar Saskaņas centru, kāda ir bijusi arī senāk, taču - ne tik pamanāma. J. Urbanovičs ar savu izturēšanos rada iespaidu, ka A. Šķēles teikto ir ņēmis pie sirds, bet tā var būt arī tikai uz publiku vērsta retorika.
«Labāka Latvija būs tad, kad politiķi spēs vienoties un starp viņiem valdīs saskaņa lielā mērķa labā. Bez saskaņas nevar būt vienotības,» sacīja J. Urbanovičs, lūdzot šo viņa citātu ierakstīt precīzi, jo tajā viss esot pateikts. J. Urbanoviču gandarījot Ģ. V. Kristovska spēja saskatīt «mūsos pozitīvo tendenci, žēl, ka viņš to saskatīja tik vēlu, bet labi, ka saskatīja». TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis par iespējamo sadarbību koalīcijā ar SC nesaka ne jā, ne - nē, bet, ja tikšot apdraudētas nacionālās vērtības, «tad nospiedošais mūsu biedru vairākums vilks ārā visus šķēpus». Viņš SC pat novēlot izbaudīt varu, jo tā uzliekot atbildību, kāda līdz šim tam nav bijusi. Jaunā laika frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis domā, ka tāda pēcvēlēšanu situācijas modelēšana ne pie kā laba nenoved, kamēr nav zināms vēlēšanu iznākums. Taču arī viņš esot orientēts «uz rezultātu un strādāt var ar visiem, kam sabiedrība dāvājusi uzticību».
Ja ZZS šodien paziņos par Aivara Lemberga iekļaušanu sarakstā, tad līdzšinējie sabiedriskās domas pētījumi ļauj domāt, ka vēlēšanu līderu lauri tiks dalīti starp Saskaņas centru, Vienotību un ZZS, un tieši ZZS var izšķirt to, kas veidos nākamo valdību. ZZS līdzšinējo darbību raksturo liela politiskā elastība, kas tai ļāvusi noturēties visās valdībās un saglabāt kaut nedaudz, bet tomēr labāku reitingu nekā citām tā dēvētajām oligarhu partijām. ZZS var izšķirties aiziet kopā ar Vienotību un VL - TB/LNNK, ja šīm trijām apvienībām būs pietiekams atbalsts vēlēšanās.
Pašlaik grūti iedomāties ne tikai Ģ. V. Kristovska, bet arī Sarmītes Ēlertes atrašanos vienā koalīcijā ar A. Lembergu, bet premjera Valda Dombrovska (JL) un Jaunā laika līderes Solvitas Āboltiņas nesenā vizīte Ventspilī un A. Lemberga cildinošie vārdi par sadarbību ar Jauno laiku padara šādu iespēju ticamu par spīti iespaidam, ka trīs oligarhi A. Lembergs, Ainārs Šlesers un A. Šķēle (PLL) ir teju nešķirami. Intervijā NRA arī Ģ. V. Kristovskis ir atzinis, ka redzot sadarbībai ar ZZS lielu potenciālu. Tieši ZZS var noteikt, vai Vienotība arī pēc vēlēšanām būs premjera partija, vai tiks atstāta opozīcijā. Uz vaicāto, vai kopīgās biznesa intereses nepadara A. Lembergu, A. Šķēli un A. Šleseru arī politiski nešķiramus, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis trešdien atbildēja: «Bizness ir bizness un politika ir politika.» Ja SC būšot ieguvis lielu mandātu skaitu, tad būtu tuvredzīgi nesākt sarunas ar viņiem, uzskata A. Brigmanis.
Sava nozīme būs arī tam, kādu iespaidu uz vēlāko sadarbību atstās partiju attiecības vēlēšanu kampaņā, jo TP un ZZS ir nopietnākie konkurenti par vēlētāju balsīm laukos, savukārt SC un PLL - Rīgā, kur no PLL startēs ne tikai LPP/LC līderis A. Šlesers, bet arī krievu valodā iznākošo mediju izdevējs Aleksejs Šeiņins, bet medijiem kampaņā būs liela ietekme. Pašlaik iezīmējas koalīcijas modeļi ar Vienotību kā tās kodolu, bet tādā valdībā grūtāk iedomāties PLL. Citā variantā būtu PLL un ZZS centrā, bet tajā savukārt grūti iztēloties Vienotību. Taču abās koalīcijās diezgan droši var paredzēt vietu SC, ja vien Vienotība, ZZS un VL -TB/LNNK kopā negūst pārliecinošu vairākumu.