Latvieši sēnes nevis nosaka pēc mēģinājumu un kļūdu principa, bet iemācās tās atšķirt, kopš bērnības dodoties mežos kopā ar ģimeni. Lasīt sēnes latvietis iemācās tikpat agri, kā lasīt grāmatas, to, ka žultsbeka ir rūgta, viņš uzzina daudz agrāk nekā to, ko nozīmē kāzās uzsaukts «Rūgts!», un pat visgrūtākajos dzīves brīžos neaizmirst, ka alkohola lietošana nav savienojama ar piemājas zālienā uzaugušo tinteņu ēšanu.
Latvieša nacionālais lepnums liedz viņam sēnes pirkt tirgū - tās ir jāsalasa pašam, citādi rudens nav izdevies. Latvietis mežā neapmaldās, viņš tikai dažreiz atrod tik daudz skaistu sēņu, ka no laimes aizmirst, cikos bija sarunāts doties atpakaļ pie mašīnas. Ieraudzījis smalka restorāna ēdienkartē jēdzienu «meža sēnes», latvietis iekšēji sabožas un diez cik augstu nevērtē pavāra talantu un zināšanas garšu niansēs, jo latvietis labi zina, kā baraviku viegli saldenā garša atšķiras no gaileņu vai to melno māsu rudens taureņu ierūgtenajiem toņiem, kā no tām pēc garšas atšķiramas rudmieses, kā čigānenes un cik atšķirīgas sajūtas mutē izraisa marinēta alksnenīte un marinēta priežu beka. Viņš zina arī to, kā ēdamo sarkstošo mušmiri atšķirt no indīgās panteru mušmires un kas jāskatās, lai atmateni nesajauktu ar mūsu mežu otro indīgāko sēni balto mušmiri, bet, ieraudzījis kāda ozola pakājē zaļai bērzlapei līdzīgu cepurīti, gatavs brīdināt visu Eiropu: neaiztiec, te aug tava indīgākā sēne zaļā mušmire!
Kā Dienvideiropas vīndari prot vīnā sajust visas iespējamās un neiespējamās garšas nianses un atšķirt labos vai sliktos vīnogu gados darītu vīnu, tā latvietis spēj raksturot katru sēni un arī atšķirt, cik sausā vai slapjā rudenī tā vākta. Tikai sēnes priekšā latvietis ir gatavs mesties ceļos un klanīties līdz zemei. Un latvieša lielākie ienaidnieki ir nevis starptautiskie aizdevēji vai kādi bijušie kaklakungi, bet sēņodiņi, kuri dažu labu rudeni pamanās pietārpot tieši tās skaistākās baravikas un podiņus.
Mūsu dienās, kad latvieša mūžsenās sēņu zinības papildina modernā tehnoloģija, būtu grēks neizmantot šo simbiozi, tāpat kā sēnes spēks slēpjas simbiozē ar koku. Tāpēc Diena sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži sāk jaunu projektu - konkursu Dienas sēne! Ikviens sēņotājs tiek aicināts fiksēt savus skaistākos atradumus fotogrāfijās un stāstos un sūtīt Dienai. Gaidām gan lielāko, gan skaistāko sēņu bildes, pilnākos sēņu grozus, sēņu klājienus mežā, neparasti saaugušas sēnes, retās un aizsargājamās sēnes, sēņu veidotus raganu riņķus, jūsu baravikas atrašanas prieka deju, tikšanos ar alni, ezi, vāveri vai citiem konkurentiem sēņu lietā, citus piedzīvojumus sēņošanas laikā. Aicinām ziņot arī par citiem patīkamiem vai nepatīkamiem atradumiem un novērojumiem mežā, piemēram, nelegālām atkritumu izgāztuvēm - šāda informācija palīdzēs tikt ar tām galā.
Tā kā Latvijā līdz šim konstatētas 1100 cepurīšu sēņu sugas (no tām pāri trīssimt sugu ir ēdamas, 33 - indīgas), fotografēšanas objektu skaits ir faktiski neierobežots. Un, ja nu neatrodat nevienu sēni, nobildējiet un atsūtiet savu neveiksmes sagrauzto un nākamreiz vēl dziļāk mežā doties apņēmīgo pašportretu.
Ikviens konkursa sadaļas apmeklētājs varēs lejuplādēt LVM izdoto Sēņotāju ceļvedi, kurā var iepazīties ar ēdamajām un neēdamajām sēnēm.