«Nav pasaules hokejā augstākas atzinības par šo, ko pirmdienas naktī pēc Latvijas laika izcīnīja Kolorādo Avalanche hokejisti,» speciāli Dienai no Stenlija kausa fināla vēstīja Sporta Avīzes apskatnieks Armands Puče. «Finālsērijas ceturtais mačs notika Maiami, un, kaut gan spēles dienā Denverā par to tik vien runāja, kā sagaidīs mājās čempionus, bija skaidrs, ka Panthers tik viegli uzvaru nedāvinās. Tomēr izdarīgi ļaudis jau cepa kūkas, kuras tika nosauktas Avalanche vārdā, kāds alus brūzis komandai par godu nokristīja vienu no savām alus šķirnēm, McDonald's kafejnīcā piedāvāja Avalanche hamburgerus, bet Denveras lidostas vadība lauzīja galvas, kur nakts laikā (bija plānots, ka Avalanche atgriezīsies mājās trijos naktī pēc vietējā laika) ierīkot vēl papildu stāvvietas līdzjutēju automašīnām. Tas viss notika vēl pirms izšķirošā mača, kas varēja arī nebūt šajā sērijā pēdējais. Pavisam nelāgi šajā dienā jutās Denveras Rockies beisbolisti, kuriem tieši tovakar bija paredzēta viena no regulārā čempionāta mājas spēlēm, taču gandrīz puse no potenciālajiem skatītājiem savas biļetes nodeva atpakaļ kasēs vai pat atdāvināja tās uz ielas citiem, pret hokeju vienaldzīgākiem ļaudīm. Lai beisbola stadions galīgi nepaliktu tukšs, spēles rīkotāji paziņoja, ka paralēli mačam fani varēs vērot Avalanche spēli uz liela videoekrāna tieši stadionā. Taču šie divi zaķi nebija tik viegli nošaujami, jo lielākā daļa līdzjutēju lavīnu pulcējās McNicols Arena, kur arī bija izlikti divi lieli televīzijas ekrāni, - 16 000 vietu lielā ledus pils bija pārpildīta.
Floridā viss notika daudz vienkāršāk un pirms ceturtās spēles dažiem laimīgajiem pat paveicās nopirkt biļetes par 100 USD (atgādināsim, ka sērijas trešajā spēlē lētākā biļete Maiami arēnā maksāja 220 USD). Lielāko šoku vietējā publikā izraisīja Denveras lielāko avīžu - Post un Mountain News -, floridiešuprāt, nekaunīgā rīcība. Īsi pirms ceturtās spēles Maiami arēnā parādījās daži… rītdienas avīžu speciālizlaidumi (uz laikrakstu pirmajām lappusēm bija rakstīts - 11. jūnijs). Uz abu dienas lapu vākiem bija lieli virsraksti, kas nepārprotami norādīja uz Avalanche triumfu. Tātad Avalanche par uzvarētāju jau bija pasludināts, atlika tikai pašiem puišiem to vēlreiz apliecināt laukumā.»
Spēles pamatlaiks nevienai no komandām vārtu guvumu neatnesa, un tas nozīmēja, ka spēles uzvarētājs jānosaka pagarinājumā. «Un šajā spēles daļā vienu no galvenajām vijolēm spēlēja mūsējais. Gandrīz divarpus papildlaikus Avalanche komandā aktīvākais hokejists bija Sandis Ozoliņš. Viņš trīs reizes nonāca aci pret aci ar Panthers vārtsargu Džonu Vanbīsbruku, vismaz tikpat reižu apdraudēja pretinieka vārtus ar bīstamām piespēlēm,» ziņoja Puče.
Uzvaru izcīnīja 17 kanādiešu, divi amerikāņi, divi krievi, viens vācietis, zviedrs un latvietis. Lidostā komandu sagaidīja gandrīz 10 000 liels fanu pulks. Ozoliņu pēcspēles rītā lidostā sagaidīja sievas Sandras ceptā kūka, kura bija līdzīga Stenlija kausam. Pučem Sandis atklāja, ka komandas administrācija pirms papildlaika savā starpā noorganizējusi neoficiālu totalizatoru, kurš gūs vārtus pagarinājumā, un lielākā daļa savas likmes likusi uz Ozoliņu. Savukārt Sanda mamma Velta un vecāmamma Sofija pēc uzvaras beidzot varēja izgulēties, jo finālspēļu naktīs viņas negulēja.
Ko mums no šā stāsta būs mācīties? Kad Porziņģis vai kāds cits latviešu sportists sekos Ozoliņa pēdās un cīnīsies par augstāko iespējamo balvu savā sporta veidā, varbūt, piemēram, Nacionālās operas izrādē šajā laikā var paralēli uz ekrāna bez skaņas rādīt arī viņa spēli…