Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Savs cilvēks augstskolā

Šoruden Latvijas Universitātē (LU) sāka darboties pirmie studentu kuratori, kas nu sniedz gan praktisku, gan morālu atbalstu pirmkursniekiem, lai tie labāk adaptētos augstskolā gan akadēmiski, gan sociāli. Maija beigās, kad LU sākās šo kuratoru apmācība profesionālās pilnveides programmā, LU rektors Indriķis Muižnieks jaunieveduma būtību skaidroja šādi: «Studentu kuratoru programma ir viena no LU stratēģisko mērķu sasniegšanas aktivitātēm, lai samazinātu pirmā kursa studentu studiju pārtraukšanas riskus.

» Šobrīd, kad pagājis tikai nedaudz vairāk par vienu studiju mēnesi, vēl ir pāragri secināt, cik efektīva ir kuratoru komunikācija ar 1. kursa studentiem un palīdzība viņu raižu risināšanā. Tomēr Dienas noskaidrotie iespaidi kā no kuratoru, tā no studentu puses liecina, ka šāda iniciatīva ir vērtīga prakse.

Seko līdzi ikvienam

LU Studiju departamenta direktore Jūlija Stare stāsta, ka jaunā kuratoru programma ir daļa no mērķtiecīgas studentu atbalsta sistēmas izveides. Galvenais iemesls - studējošo paustā nepieciešamība pēc nepārtraukta akadēmiska atbalsta augstskolā, īpaši pirmajos studiju semestros, un samērā lielais studējošo atbirums tieši pamatstudiju pirmajā pusgadā. «Kuratori nepieciešami, lai identificētu studentu objektīvās un subjektīvās vajadzības, izprastu pirmkursniekiem nepieciešamo atbalstu un mērķtiecīgā sadarbībā ar studentu atbalsta un akadēmisko personālu veicinātu pirmkursnieku sociālo un akadēmisko iekļaušanos LU,» J. Stare pamato.

No 80 cilvēkiem, kas izgājuši apmācības, par studentu kuratoriem LU kļuvuši 70 - doktoranti, lektori, docenti, asociētie profesori un profesori, kas ir aktīvi iesaistīti studiju procesā. «Šogad viņu darbība ir vērsta uz 1. kursā studējošajiem, taču, tā kā jau tagad ir aktualizējusies vecāko kursu studentu nepieciešamība pēc kuratoru atbalsta, kuratori, kad vajag, sniedz konsultācijas arī viņiem,» piebilst J. Stare.

Kuratoru un studentu sadarbība notiek dažādi. Kuratori informē jauniešus par aktuālo studijās, palīdz viņiem izmantot LU materiālo bāzi (bibliotēku, e-resursus u. c.), individuāli atbalsta tos, kam ir grūtības iekļauties LU akadēmiskajā vidē, arī rīko dažādus iejušanās un kursa saliedēšanas pasākumus. «Kurators LU mērķtiecīgi seko līdzi un atbalsta katru studējošo, individuāli uzrunā viņus un sniedz atbalstu gadījumos, kad studenta sekmes pasliktinās,» J. Stare saka.

Jāatraisa komunikācijai

LU no mācībspēkiem sagaida, ka viņi motivēs un inspirēs studentus, bet kuratora pienākumi sniedz iespēju arī pašam inspirēties no jauniešiem, norāda Igors Gubenko, lektors LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kurš kļuvis par filozofu 1. kursa kuratoru. «Es no viņiem daudz ko uzzinu - ko nozīmē būt studentam šodien. Tas man palīdz labāk saprast mūsdienu jauniešus - savu mērķauditoriju, arī mācīties no viņiem un mērķtiecīgāk viņiem palīdzēt. Iepriekš tas LU bija nesistemātiski, tagad tā ir sistēma, kā sekot līdzi katra studenta panākumiem un arī grūtībām un palīdzēt viņam nonākt pie problēmu risinājuma,» I. Gubenko teic.

Viņaprāt, ir vērtīgi, ka studentiem kurators ir palīdzēt un atbalstīt gatava uzticības persona. Oktobra sākumā lielu risināmu problēmu gan vēl nav. Lai gan no 32 I. Gubenko «kūrējamajiem» daži jau paziņojuši, ka studijas neturpinās, masveidā atrunāt studentus no mācību pamešanas nav nācies un, cerams, nenāksies. I. Gubenko spriež, ka kuratoru darba efektivitāti šajā ziņā rādīs laiks, taču tic, ka kurators studenta dzīvi tiešām atvieglo - palīdz gan mācību grūtībās, gan kaut vai izvēloties citu studiju programmu, ja jaunietis sapratis, ka iesāktā galīgi nav priekš viņa.

Patlaban I. Gubenko svarīgākais un arī grūtākais ir atraisīt pirmkursniekus uz komunikāciju, mazināt savu kā pasniedzēja autoritātes barjeru. «Šobrīd es esmu tas, kas viņus pārsvarā uzrunā, nevis otrādi, bet ceru, ka arī viņi drīz kļūs aktīvāki. Starpbrīžos pie viņiem ienāku. Mums ir kopīgas konsultācijas, pārsvarā par labu studiju praksi - kā labāk organizēt savu studiju ikdienu u. tml. Viņiem tas vēl nav pašsaprotami. Ir arī neformāli pasākumi ārpus LU. Piemēram, šodien kopā dosimies uz Nacionālo bibliotēku,» I. Gubenko stāsta. Viņaprāt, kuratoru galvenais pienesums ir studentu saliedēšanās un labāka, brīvāka komunikācija gan studentu starpā, gan ar kuratoru kā pasniedzēju. «Studentam tā ir komfortablāka studiju vide, ja ir cilvēks, pie kā vērsties arī ar savām raizēm, ko studenti nereti mēdz noklusēt.»

Ar saliedētajiem vieglāk

Arī Kārlis Purmalis, kurators 1. kursa ekonomistiem, kuriem viņš LU Ekonomikas un vadības fakultātē pasniedz mikroekonomiku, atzīst, ka kuratoram jābūt «savam» cilvēkam, kas atbalsta morāli, praktiski un ar informāciju, kam var uzticēties un ar kuru kopā var risināt grūtības, bet tas panākams tad, ja izveidota attiecīga saliedēta vide un attiecības. Stāstot par savu motivāciju kļūt par kuratoru, K. Purmalis atklāj: «Kaut ko jau darīju brīvprātīgi iepriekšējos gadus, jo kā pasniedzējs strādāju ar pirmkursniekiem un jūtu atšķirību, ja studenti ir vien atsevišķi indivīdi vai ir saliedētāki kā kurss, pasniedzējam tad ir vieglāk ar viņiem strādāt. Interesanti - kad pats mācījos, tas laikam bija pēdējais gads, kad LU vēl bija kuratori, bet tas bija līmenī: «nāciet un prasiet, ja jums kādi jautājumi».» K. Purmalis stāsta, ka cenšas vērot studentus un saprast, kur slēpjas kāda risināma aizķeršanās. Viņa ziņā ir 57 pirmkursnieki, un komunikāciju ar jauniešiem viņš sācis jau pirms lekciju sākuma. «Bijām kopā Aristotelī, noorganizējām arī pirmo grupas pasākumu, lai sapazītos neformālā vidē. Tad arī mana komunikācija ar viņiem uzlabojas, viņos veidojas studentu gars,» pasniedzējs uzskata.

Studente Elīna Ieviņa, kas ir viena no K. Purmaļa «pie-skatāmajiem», priecājas, ka kurators atbild uz visiem neskaidrajiem jautājumiem un ar viņu kursam ir kontakts arī ikdienā. Saliedēšanās pasākumā runājušies nevis par ekonomiku, bet tāpat - kā draugi, un, lai gan dažiem biklākiem studentiem sākumā bijis pagrūti nodalīt K. Purmaļa pasniedzēja un kuratora lomas, barjera tomēr drīz pazudusi. «Es studēju jau otro reizi. Pērn biju sākusi mācīties par skolotāju, bet studijas pametu, jo sapratu, ka tās īsti nav man piemērotas. Tagad kurators ļoti rūpējas, lai studenti neatbirst, rosina izturēt līdz pirmajai sesijai,» Elīna stāsta. Viņasprāt, kuratoram jābūt drošam, komunikablam un mērķtiecīgi jādibina kontakts ar pilnīgi visiem kursa studentiem. «Un domāju, ka kuratorus vajadzētu vēl arī 2. un 3. kursā.»

RTU - padomnieki

Studenti kuratorus jau labi pazīst, par viņiem labi atsaucas un aizvien vairāk vēršas pie viņiem problēmu un neskaidrību risināšanā, tā atslogojot, piemēram, studiju pro-grammu direktorus, kuriem jārūpējas par studiju kvalitāti LU, stāsta J. Stare. Tiesa, kuratoru ietekmi uz studentu atbirumu varēs novērtēt vien gada beigās, viņa atzīst, bet piebilst, ka grūtāk ir rast risinājumu situācijās, kad studējošais no augstskolas aiziet pilnas slodzes darba vai finansiālo grūtību dēļ. Atbalstu studentiem LU sniedz arī vecāko kursu studenti jeb studentu mentori, taču līdz ar kuratoru ieviešanu viņu lomas ir skaidrāk nodalītas. «Vienmēr ir bijis atbalsts arī no pasniedzējiem un programmu direktoriem, LU centralizētajiem servisiem, taču tas nav bijis koncentrēts un mērķtiecīgs. Iepriekšējo gadu pasākumi nav bijuši gana efektīvi, tāpēc ir cerība ar kuratoru palīdzību situāciju labot,» uzsver J. Stare.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) kuratoru jeb, kā tos šeit dēvē, padomnieku sistēma iedibināta jau pirms vairāk nekā 10 gadiem un darbojas labi, stāsta RTU Studentu parlamenta Studiju nodaļas vadītāja Agnese Lange. Arī RTU padomnieku mērķis ir palīdzēt 1. kursa studentiem iejusties augstskolas dzīvē un risināt problēmsituācijas, taču te padomnieki parasti ir vecāko kursu studenti, kam jābūt motivētiem, jāstudē tajā pašā studiju programmā, turklāt padomnieka amatam atbilstošākos rekomendē fakultātes studentu pašpārvalde. Augustā padomnieki īpašā seminārā tiek sagatavoti darbam, un jau septembrī viņi pirmkursniekiem novada ievadlekciju par fakultāti un to, kā rīkoties neskaidrību gadījumā. Pēcāk padomnieki ar pirmkursniekiem tiekas regulāri, pirms sesijas organizē semināru ar padomiem veiksmīgākai eksāmenu nokārtošanai. Tas labi papildina studentu pašpārvalžu rīkotos mācību vakarus, kuros studenti cits citam palīdz apgūt studiju kursu grūtākās tēmas, kā arī citus RTU centienus mazināt atbirēju skaitu.

«Pateicoties padomnieku sistēmai, pirmkursniekiem ir daudz vieglāk un ātrāk rast saikni ar augstskolu. Arī paši padomnieki attīsta savas komunikācijas un komandas vadības prasmes,» stāsta A. Lange. RTU ik gadu tiek nokomplektēta jauna 45-50 enerģisku padomnieku grupa, un uz šīm vietām bieži pat ir konkurss. «Tas, pie kā vēl joprojām jāstrādā, ir pirmkursnieku iedrošināšana uzdot jautājumus, jo gadās, ka viņi nejautā, jo, iespējams, domā, ka jautājums ir muļķīgs,» A. Lange spriež.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Putina apgrieztie spārni

Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nākas atcelt ārvalstu vizītes arī tāpēc, ka daudzas valstis atsakās uzpildīt viņa lidmašīnā degvielu, kā dēļ Putins nemaz nevar sasniegt plānotos galamērķus.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?