Eiropas Savienības augstākās amatpersonas izteikušas atzinību par arestu. «Tas ir tālāks Serbijas solis savu Eiropas mērķu piepildīšanā, kas vienlaikus ir svarīgs starptautiskajam tiesiskumam,» kopīgā paziņojumā raksta Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo, ES Padomes prezidents Hermanis van Rompejs un ES ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.
Serbijas ceļš uz dalību ES, visticamāk, ilgs vēl gadiem. Taču Belgrada cer, ka Eiropas Komisija oktobra ziņojumā rekomendēs piešķirt Serbijai oficiālā ES kandidāta statusu un dos zaļo gaismu iestāšanās sarunu sākšanai. Pēc galveno aizdomās par kara noziegumiem aizturēšanas, kas bija šķērslis iestāšanās sarunu sākšanai, problēmas vēl varētu sagādāt Serbijas atteikšanās atzīt un sadarboties ar atdalījušos Kosovu.
BBC vēsta, ka G. Hadžičs bija galvenā figūra pašpasludinātajā serbu Krajinas republikā 1992. un 1993. gadā, kad viņš vadīja kampaņu, lai bloķētu Horvātijas atdalīšanos no Dienvidslāvijas. 2004. gadā Hāgas tribunāls viņam izvirzīja 14 apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ieskaitot vajāšanu, nogalināšanu, spīdzināšanu, deportāciju. Viņu apsūdz Horvātijas serbu spēku veiktajā gandrīz 300 vīriešu noslepkavošanā Vukovarā 1991. gadā un 20 tūkstošu cilvēku deportēšanā no pilsētas pēc tās ieņemšanas.