Sievišķi, paliekat mierā! - uzsauca pēdīgi Pērkons… Šis citāts Andreja Pumpura eposā Lāčplēsis ir tajā vietā, kur strīdā saķeras Staburadze, Tikla un Laima. Pirmā gribētu vēl nesaprotošo Lāčplēsi «paturēt mūžam pie sevis» un par šādu izlaidību saņem bargu tikumības sardžu kritiku. Izceļas jezga, un tikai Pērkontēva dimdošais - «sievišķi, paliekat mierā» - ievieš Dievu sapulcē kārtību.
Patiešām lieliskas paralēles var vilkt ar mūsdienu Latvijas «Dievu» sapulci, kur minētie sabraukuši taisīt jaunu valdību. Organizatoriski tas ir citādi, bet pēc būtības jau tas pats. Lūk, Vienotības pirmā roka valdības taisīšanā pamazām vēršas par pēdējo. Enerģiskās dažādu uzskatu dāmas ir sakašķējušās tiktāl, ka ultraliberālā gala Lolita Čigāne gatava nekavējoši laisties tikumīgās dejās ar stingrākajiem nacionālkonservatoru pīlāriem, lai tikai partijas priekšniecei netiktu burvju kariete.
Skan arī balsis, ka vēl jau nekas nav beidzies. Runāšot, buršot, iešot pie zīlnieces... Bet izskatās, ka Dievu sapulcē pienācis brīdis Pērkontēva izsaucienam. Patiesi! Beidziet to trako namu! Ja nevar, tad nevar! Tūlīt nāks īstie vīri, kas visu var. Lūk, pelēkos vadmalas svārkos uz skatuves kāpj Zaļo Ventspils un Liepājas zemnieku savienības (ZZS) apvienotais premjera kandidātu vīrišķu sekstets - Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Uldis Sesks, Aivars Lembegs, Augusts Brigmanis. Vīri drošu gaitu uznāk. Skaista ierinda, labais plecs slīpi uz priekšu… Pēc augumiem, lūdzu, pēc augumiem… Aivars pa priekšu, tad pārējie. Tā, lūdzu, žaketītes ciet, vēderiņi uz iekšu, smaidi uz āru, zodi uz augšu. Trīs četri… aiziet!
Sievieši, paliekat mierā!
Še stalti jaunekļi iraid,
Svētīti augstākam mērķim!
Tas avīžu pirmajām lapām. Otrajā lapā varam pierakstīt interesantāko - brašie kandidāti sāk klāstīt savu attieksmi pret «augstāko mērķi». Brigmanis no tā goda kratās vaļā, Lembergs sarēķinājis, ka nedabūs vajadzīgās balsis. Auguļa kungam reitings sašļucis. Un neceļoties. Pats par labāko uzskatot Dūklavu, bet pēc vienas dienas atkal Kučinski. Redzēs, ko teiks rīt. Jānis Dūklavs «mājienus» nemaz neesot saņēmis un nezin, vai vispār saņemšot. Izklausās drusku apvainojies. Uldis Sesks tik atturīgs kā pats svētais Antonijs - kaut kas dzirdēts tā kā ir, tā kā nav, lēmumi nav pieņemti, apspriest savu kandidatūru neesot gatavs…
Māris Kučinskis laikam kandidatūru apspriest ir gatavs, bet viņam citas prioritātes - jāsaraksta nosacījumi. Var noprast - tādu būs trīs sējumi. Nosacījumu daudzums un Vienotības liberāļu kvēlie atbalsta vārdi ļauj domāt, ka, premjera krēslam tuvāk spiežoties, var rasties lieli kašķi.
Tomēr vislabākais ir paziņojums, ko kandidātu pārpilnības laikā vakar izvirzīja ZZS frakcijas priekšnieks Brigmanis. Precīzāk - otrais teikums. Tātad - premjerministra kandidāts tikšot izziņots 28. decembrī. JA NEKAS NEMAINĪSIES. Mīļie, tas vispār nav iespējams fiziski, kur tad nu vēl Latvijas politikā! Mainīties var viss, ieskaitot pašu nosaukto datumu. Tālākais jau Dievu sapulces ziņā.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Lāčplēša eposā no sākumā minētās «sievišķu» kušināšanas līdz finālam ir seši dziedājumi. Esam progresējuši, un valdības nominēšanas fināls noteikti būs ātrāk nekā pēc sešiem mēnešiem. Ja nekas nemainīsies.