Situācija pat kritiska
Kā Dienai skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Patoloģijas institūta vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Patoloģijas katedras profesore Ilze Štrumfa, patoloģija ir medicīnas nozare, kas mikroskopā apskata audus un šūnas, lai noteiktu pacientu diagnozi. Šādi izmeklējumi ir īpaši svarīgi, lai diagnosticētu audzējus. Līdz ar to gandrīz katrai slimnīcai ir jābūt savai patoloģijas laboratorijai vai līgumam ar iestādi, kura šos izmeklējumus var veikt. Taču I. Štrumfas vērtējumā šī joma ir tālu no ideāla - problēmas ir visā valstī, ne tikai PSKUS, kā izskanējis jau iepriekš. Lielākā problēma ir tieši tehnoloģiskā atpalicība. Kādreiz trūka arī speciālistu, kas strādātu šajā jomā, jo jauno mediķu paaudzi patoloģija neinteresēja, taču tagad speciālisti ir, bet nav iespējams līdz galam izmantot viņu potenciālu. Tas arī traucē sasniegt Eiropas līmeni.
Profesore ir skarba un norāda, ka tehnoloģiskais nodrošinājums ir tik nepietiekams un nekvalitatīvs, ka tā lietošana pazemina diagnostiskā darba kvalitāti tādā mērā, ka apdraud pacientu tiesības uz dzīvību un veselību, kā arī ārstu patologu un biomedicīnas laborantu tiesības uz profesionālu darba vidi. Pacientam tas var nozīmēt neprecīzu diagnozi, kā arī ierobežotas iespējas saņemt jaunās paaudzes izmeklējumus un līdz ar to arī specifisku terapiju. Problēma ir finansējums - valsts budžetā tādu summu nav.
Situācija atšķiras
Lai gan I. Štrumfa atzīst, ka situācija ar aparatūru ir kritiska, tā ir stipri novecojusi un akūti nepieciešama tās modernizācija, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centra pārstāvji norāda, ka viņu centrā aparatūra ir modernizēta, un īpašu problēmu izmeklējumu jomā nesaskata, uzsverot, ka situācija PSKUS nekādi nav attiecināma uz visām citām patoloģijas laboratorijām valstī. Centra galvenais ārsts un Starptautiskās Patologu akadēmijas Baltijas Patologu biedrības prezidents Dr. med. Sergejs Isajevs stāsta, ka jau sākotnēji Austrumu slimnīcas Patoloģijas centrs tika dibināts kā valsts nozīmes centrs, kur notiek vismodernākās un jaunākās izmeklēšanas. Arī pašlaik tas ir vadošais centrs valstī, kurš gadā veic vairāk nekā 200 000 dažādu izmeklējumu vairāk nekā 30 000 pacientiem, no kuriem 80% ir onkoloģiskie pacienti. Tas nozīmē, ka preparāti izmeklējumiem tiek saņemti no visas Latvijas, arī Stradiņa slimnīcas. Turklāt katru gadu tiek pilnveidots jaunu izmeklējumu īpatsvars, piemēram, patlaban centrs plāno papildus ieviest vairākus molekulārās patoloģijas izmeklējumus un jauno izmeklējumu veikšanai savā laboratorijā piesaistīt darbā ne tikai patologus, bet arī ģenētiķus un molekulāros biologus. Centrs ir apgādāts arī ar nepieciešamo aparatūru, kas regulāri tiek papildināta ar jauniem moderniem iepirkumiem. Kā atklāj Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centra vadītājs dr. Andris Šmits, centrā kopumā jau ir ieguldīti vairāk nekā miljons eiro materiāltehniskās bāzes uzlabošanai un modernizēšanai un pēdējos piecos gados centrā iepirktas 40 laboratorijas aprīkojuma vienības, tai skaitā 15 jauni mikroskopi par kopējo summu 191 188 eiro. Turklāt kopš 2015. gada 1. aprīļa iestāde ir akreditēta kā atbilstoša Eiropas standartiem.
Pēc A. Šmita domām, situācija nav kritiska arī reģionos. Arī tur ieguldīti ievērojami līdzekļi laboratoriju attīstībā gan no valsts, gan pašvaldību budžeta, gan ERAF finansējuma, piemēram, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā, Ventspilī, Tukumā un citur. Līdz ar to arī tur ir iespējas veikt labas kvalitātes izmeklējumus, savukārt, ja rodas grūtības noteikt precīzu diagnozi, materiāls tiek nosūtīts uz RAKUS Patoloģijas centru. Šāda prakse esot pilnīgi normāla, īpaši tāpēc, ka reģionos dārgas un precīzas izmeklēšanas metodes izmantot nav rentabli. Speciālisti norāda, ka pacienti nekādā ziņā necieš no tā, ka palīdzība viņiem tiek sniegta ārpus Rīgas.
Būtiskas problēmas patoloģijas izmeklējumu jomā neredz arī Veselības ministrijas galvenā onkoloģe asociētā profesore Dace Baltiņa. Viņa norāda, ka, ņemot vērā tās iespējas, ko sniedz gan Latvijas Onkoloģijas centrs, gan Liepāja, gan Daugavpils, kas nereti savas analīzes sūta uz RAKUS Patoloģijas centru, lai veiktu papildu izmeklējumus, problēmu nav. Profesore arī uzskata, ka I. Štrumfas izteikumi šajā gadījumā nodarījuši lielu ļaunumu sabiedrībai, mudinot domāt, ka situācija ir kritiska un var ciest pacienti. Tā neesot taisnība - Latvijā patoloģijas līmenis nav tik zemā līmenī.
Akreditētas tikai trīs
Patlaban Latvijā ir trīs pēc Eiropas standartiem akreditētas laboratorijas - RAKUS Patoloģijas centrs, Akadēmiskā histoloģiskā laboratorija un laboratorija Jelgavā, Dienai, aprakstot kopējo situāciju, uzsver Latvijas Patologu asociācijas prezidente Dr. med. Inta Liepniece-Karele. Tas nozīmē, ka kvalitatīvu standartu var uzturēt tikai šajās iestādēs. Te arī parādās atšķirīgais līmenis starp slimnīcām. Pats akreditācijas process nav lēts - tas atkarīgs no laboratorijā izmantotajām metodēm. Būtībā - jo lielāka laboratorija, jo dārgāks process. Līdzekļi jāiegulda konkrētajai slimnīcai. Tāpēc lielā mērā viss ir atkarīgs no vadības ieinteresētības un pretimnākšanas. Turklāt akreditācija ir tikai sākums - obligāta prasība ir kvalitātes līmeņa uzturēšana.
Arī VM Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis apstiprina, ka sākotnēji bija paredzēts, ka akreditācija laboratorijām jānokārto līdz šī gada beigām, tomēr lielākā daļa, tai skaitā klīniskās laboratorijas, nav noformējušas dokumentus, lai to saņemtu. Ir ziņas, ka tas ir procesā, bet ministriju uztrauc tas, ka daudzas laboratorijas vēl nav saņēmušas apliecinājumu par atbilstību augstākajiem standartiem. Tajā pašā laikā, redzot, kādas finansiālās problēmas ir ārstniecības iestādēm, ministrija gatavojas šo termiņu pagarināt vēl par vienu gadu.
Dosies vērtēt
Pēc veselības ministra Gunta Belēviča teiktā, Latvijā varētu vēlēties labāku situāciju patoloģisko izmeklējumu jomā. Arī viņš ir pamanījis lielo slimnīcu atšķirīgo skatījumu, tāpēc tuvākajā laikā plāno apmeklēt lielākās patoloģisko izmeklējumu laboratorijas, lai pārliecinātos par laboratoriju darbu un uzklausītu viedokļus par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Tomēr viņa redzējums ir izveidot jaunu, modernu Baltijas mēroga izcilības onkoloģiskās patoloģijas laboratoriju, lai patoloģiskās diagnostikas jomu attīstītu pavisam jaunā, starptautiskā līmenī.
Sarunā ar Dienu arī Ē. Miķītis uzreiz nespēja raksturot, kāds ir tehnoloģiskais nodrošinājums Latvijas lielākajās slimnīcās, un piebilda, ka galvenais, lai tehnoloģijas nodrošinātu rezultātu kvalitāti.