Ideja atļaut importēt un eksportēt dzimumšūnas nav jauna, tā rosināta vēl 2013. gadā, kad iepriekš minētā likuma grozījumi sāka apriti Saeimā. Tolaik Veselības ministrija šādu vajadzību pamatoja ar faktu, ka starp valsts iedzīvotājiem trūkst brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kas turklāt vēl atbilstu visiem izvirzītajiem kritērijiem. Šīs izmaiņas arī bija viens no likuma grozījumu sākotnējiem mērķiem un izpelnījās neviennozīmīgu vērtējumu gan sabiedrības, gan politiķu aprindās. Taču strīdus ābols pēkšņi mainījās, kad nu jau bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs iesniedza priekšlikumu aizliegt ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tādējādi it kā pasargājot viņas no smagām saslimšanām.
Lai gan diskusiju objekts nu mainījies, tas nenozīmē, ka dzimumšūnu tirgus atvēršanas ideja mesta pie malas, tieši pretēji - tā guvusi vairākuma atbalstu. Taču varas pārstāvju rindās nav vienprātības, piemēram, deputāts Imants Parādnieks (NA) pret to iebilda jau no sākta gala: «Kamēr valstī nav sakārtots dzimumšūnu donoru un pašu dzimumšūnu bankas reģistrs, tikmēr šāda veida ierobežojumu atcelšana ir vienkārši neprātīga. Šobrīd viena meitene var iet un donēt vairākām klīnikām pēc kārtas, jo netiek vesta nekāda uzskaite. Ir jāsakārto sistēma un tad jārunā par importa, eksporta atļaušanu.»
Likuma izmaiņas, kas no viena gala vēlas pieeju vairāk dzimumšūnām, bet no otra bloķē jau esošo donoru iespējas, neviļus liek uzdot vairākus jautājumus, tajā skaitā, vai tas, ka dzimumšūnas nu būs jātransportē no ārvalstīm, nesadārdzinās pakalpojuma cenu, ļaujot nopelnīt kādai no iesaistītajām pusēm. Taču līdz šim tirgus bija ciet, tāpēc atbildes ne ārstu, ne politiķu vidū nav rodamas.
Jautājumi radušies arī biedrībai PrOBonoPublicoLatvia. Tā vērusies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), gan nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, minot, ka tās rīcībā ir informācija, «kas norāda uz aizdomīgu saistību» starp G. Belēviča ierosinātajiem grozījumiem likumā, paredzot aizliegt nedzemdējušām sievietēm Latvijā ziedot olšūnas, un vienlaikus atļaut dzimumšūnu importu. Apstākļu un faktu kopums radot aizdomas, ka abi minētie grozījumi, iespējams, ir izdevīgi kādai konkrētai personai un/vai klīnikai, kas nodarbojas ar dzimumšūnu importu. Plašāku informāciju gan biedrība pagaidām nesniedz, norādot, ka nevēlas traucēt izmeklēšanu. Arī KNAB pagaidām komentārus nesniedz.
Savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) šādu saistību starp abiem priekšlikumiem neredzot, taču paļaujas, ka KNAB darīs savu darbu, un vajadzības gadījumā ir gatava sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Jāatgādina, ka darbs pie asas diskusijas izsaukušā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma turpināsies rudenī.