Doma laukumā tūristi rotē ap savu asi un cītīgi fotografē. Vienam rokās paliela kamera, kundzei - rozā «ziepjutrauks», japāņi taisa «pašiņus». Protams, ir arī tādi, kuri pērk skatu kartītes.
Kā liecina mākslas muzejā Rīgas birža, Boses zālē līdz 26. jūnijam apskatāmā izstāde 19. gadsimta otrās puses - 20. gadsimta sākuma fotomāksla Osmaņu impērijā, skatu kartīšu sākums bija daudz sarežģītāks. Lai nofotografētu tirgus skatu Stambulā, visiem bildes dalībniekiem bija uz kādu laiku jāsastingst. Tas bija neilgi pēc dagerotipijas izgudrošanas 1839. gadā un stikla negatīva ienākšanas 1851. gadā.
Izstādes kuratore, mākslas muzeja Rīgas birža krājuma darba vadītāja Zane Lūse aicina izstādītās fotogrāfijas pētīt rūpīgāk. Viņa zina salīdzināt mūsdienu Stambulu ar fotogrāfijās tvertajiem mirkļiem pirms diviem gadsimtiem, jo, mācoties turku valodu Stambulā, daudz staigājusi pa pilsētu. Tuvo Austrumu tēma interesējusi jau senāk, tāpēc, mācoties Mākslas akadēmijā, viņa izvēlējusies pētīt šī reģiona nelielo metālmākslas kolekciju muzejā. Tagad viņa mācās persiešu valodu un reiz cer atšifrēt rakstu zīmes, kas ir uz viena no izstādes eksponātiem - galdiņa ar kaltu metāla paplāti, kur kaligrāfija izmantota kā dekora elements. Fotoizstādi papildina XIX gs. Tuvo Austrumu dārgmetālu kolekcijas un dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Z. Lūse skaidro: «Arī tās ir lietas, ko līdz Latvijai atvedis kāds ceļotājs. Un, tieši tāpat kā fotogrāfijas, kas visbiežāk tika radītas, lai tūristi tās pirktu un pēc tam rādītu mājās palikušajiem, ieinteresējot viņus ceļot, tika veidoti arī paklāji, metāla izstrādājumi, rotas.»
XIX gs. pieauga interese par Tuvajiem Austrumiem, stāsti no Tūkstoš un vienas nakts pasakām tika pieņemti par sava veida realitāti. Rietumnieki gribēja redzēt ne tikai eksotiskās vēsturiskās vietas, bet arī noslēpumainās austrumu sievietes, un fotogrāfi to varēja piedāvāt. Lielais pieprasījums pēc ceļojumu albumiem palielināja fotostudiju skaitu, veicinot tā sauktās komerciālās fotogrāfijas žanra izplatīšanos.
Gatavojot izstādi, Z. Lūse atradusi interesantus faktus par tajā izstādīto attēlu autoriem, armēņu un franču izcelsmes fotogrāfiem Paskālu Sebu, viņa dēlu Žanu (Johannesu) Sebu, Miranu Iranjanu un Polikarpu Žoaijē. P. Seba savu pirmo fotostudiju 1857. gadā dibināja Konstantinopolē (tagadējā Stambulā) samērā nepopulārā rajonā, taču drīz vien tā tika pārcelta uz slaveno Peras rajonu, un jau 1873. gadā viņa sasniegumi ļāva atvērt otru studiju Kairā. Klienti abās pilsētās galvenokārt bija tūristi. Vēlāk studijas pārņēma viņa dēls Žans, kurš gatavojis attēlus arī sultāna Abdulhamida II 1893. gada fotoalbumiem, kuri reprezentēja modernizāciju Osmaņu impērijā un tika dāvināti Britu muzejam un ASV Kongresa bibliotēkai. Kādas būs jūsu ceļojumu fotogrāfijas šovasar? Stambulas ainiņas kopš XIX gs. ir mainījušās! Salīdziniet!