Dienesti nereaģēja
Kanādas mediji uzmanīgi sekoja šokējošajai tiesas prāvai, kurā par vainīgu atzina meiteņu tēvu Mohammadu Šafiju, māti Tobu Mohammadu Jahju un vecāko brāli Hamedu Mohammadu Šafiju. Viņiem par slepkavību ar iepriekšēju nodomu piespriests mūža ieslodzījums.
Meiteņu dzīvība aprāvās 2009. gadā, kad māsas bija 13, 17 un 19 gadu vecas. Līdz ar viņām nogalināta arī M. Šafija pirmā sieva, kas vēlējusies šķirties no ģimenes tēva un atbalstījusi meiteņu rietumniecisko dzīvesveidu. Sieviešu līķi atrasti kanālā noslīcinātā automašīnā.
Notiesātie vainu noliedz un uzstāj, ka vecākā meita nenovaldījusi auto stūri un iebraukusi kanālā. Pierādījumi vēsta pretējo: ekspertīzes rezultāti, ģimenes telefonsarunu ieraksti, kā arī internetmeklētājā Google fiksētā interese par to, «kā pastrādāt slepkavību», mudinājusi tiesu atzīt viņus par vainīgiem.
Meitenes jau vairāk nekā gadu pirms traģēdijas vairākkārt meklēja palīdzību pie skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un dažādiem dienestiem, sūdzoties par psiholoģisku un fizisku vardarbību ģimenē. Uzrunātie atzīst, ka nelaimi, iespējams, izdotos novērst, ja dienestu starpā būtu koordinētāka informācijas apmaiņa.
Sociālie darbinieki nenoliedz, ka meiteņu rietumnieciskā ģērbšanās maniere un dzīvesveids ietekmējis to, ka viņu palīdzības lūgumi netika uztverti gana nopietni. «Skatoties uz viņām, nevarēja redzēt stereotipizēto tēlu par izmantotajām, nomāktajām, apspiestajām musulmaņu sievietēm, kas tērptas lakatos,» aģentūrai Reuters skaidroja Musulmaņu atbalsta un integrācijas resursa centra pārstāve Saleha Kāna. «Mēs, palīdzības dienestu pārstāvji, arī kļūstam par pašu stereotipu upuriem.»
Multikulturālisma dilemma
«Vardarbība goda dēļ nav kultūra, tā ir barbariska vardarbība pret sievieti. Kanādai nekad nevajadzētu pieņemt šādu naidu pret sievietēm kā daļu no kultūras,» uzsvēra par sieviešu tiesību aizstāvību atbildīgā ministre Rona Embroza. Viņas vārdi iemieso sabiedrībā augošo satraukumu, ka kanādieši pārāk ilgi pievēruši acis uz vardarbību imigrantu ģimenēs, aizbildinoties ar cieņu pret citām kultūrām, raksta Toronto Star.
«Viņiem [imigrantiem] no vienas puses ir reliģijas brīvība, un mēs vēlamies, lai viņi saglabā savu kultūru, taču tajā pašā laikā mēs apzināmies arī kanādiešu vērtības un kultūru,» skaidroja Kvīnas Universitātes ģimenes likumu eksperts Nikolass Bala.
Pēdējā dekādē valstī pieaudzis ģimenes goda dēļ pastrādāto slepkavību skaits, un reģistrēts vismaz ducis līdzīgu gadījumu. Ir jāpārtrauc pārspīlētā iejūtība multikulturālisma saglabāšanas vārdā, laikrakstam National Post uzsvēruši sabiedriskās domas līderi. Tomēr problēma pastāv ne vien Kanādā. Pēc ANO aplēsēm ik gadu goda dēļ nogalina ap pieciem tūkstošiem meiteņu un sieviešu visā pasaulē.
Kanādas islāmticīgie bažījas, ka prāva vēl vairāk nošķels musulmaņu kopienas no pārējās sabiedrības. Viņi nosoda nežēlīgo slepkavību un uzstāj, ka vardarbībā nedrīkst vainot ne reliģiju, ne kultūru, ne nevēlēšanos pilnībā pieņemt kanādiešu vērtības.