Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +2 °C
Daļēji saulains
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Šlesers kā jau Šlesers

Interesantas mums tās abas reformu partijas. Zatlera Reformu partijai ir patiešām sīki un samērā visaptveroši izstrādāta programma, turpretim jautājumi rodas par tās konkrētiem izpildītājiem. Šlesera Reformu partijai savukārt ir otrādi - ir pieredzējusi iespējamo ministru komanda (var, protams, dažādi vērtēt šo pieredzi, bet tā tomēr ir), bet programmas vietā drīzāk fragmentāru ideju, bieži vien gana paradoksālu, kopums.

Pamatā Šlesera Reformu partija sevi prezentē kā uzņēmēju un darba devēju interešu pārstāvi, uzskatot, ka ne taupība, bet gan pelnošs bizness sakārtos Latvijas valsts budžetu. Lielā mērā arī pati valsts tiek saprasta kā liels uzņēmējs, kam, pirmkārt un galvenokārt, ir jāmāk nopelnīt naudu. Tiem, kas apsver iespēju balsot par šo partiju, principā ir jāizšķiras - vai viņi akceptē ideju, ka valsts tiek vadīta kā biznesa projekts. Tāpat lielā mērā var teikt, ka šīs partijas vērtējumu ne tik daudz noteiks programma, bet gan iespaids, kādu uz vēlētājiem atstās piedāvātais iespējamais valdības sastāvs, tā kā ikkatrs no kandidātiem ir ar savu publiskās politiskās darbības biogrāfiju.

Valsts pārvaldes optimizācija

Šlesera Reformu partija iezīmē plānu samērā plašai valsts pārvaldes optimizācijai. Pirmkārt, tas tiek demonstrēts ar priekšlikumu samazināt ministriju skaitu. Tiek plānots apvienot Finanšu un Ekonomikas ministriju, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju. No piedāvāto ministriju optimizācijas visproblemātiskākā liekas Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas apvienošana, to varētu nesaprast mūsu NATO un Eiropas Savienības partneri, kuru standarti tomēr prasa strikti nodalīt armiju no policijas spēkiem, kam darīšana ar civiliedzīvotājiem. Runājot par pārējo ministriju iespējamu apvienošanu, būtu svarīgi atcerēties, ka jebkuras reformas to realizācijas sākuma posmā prasa papildu resursus un jābūt pietiekami stingri izstrādātam plānam, lai apvienošana nebūtu formāla krēslu pārbīde. Tāpat būtu jābūt pārliecinātam, ka paredzētā apvienošana ir ilgtermiņa, jo nekas nevar būt muļķīgāks par ministriju apvienošanu un pēc tam atkal atdalīšanu, mainoties politiskajai konjunktūrai vai koalīcijas sastāvam.

Otrs visai lakoniski izteikts priekšlikums sakarā ar valsts pārvaldi ir tēze - mazāk valdības, vairāk pašvaldības. Šī ideja tiek nostiprināta ar finansiālu formulu - pusi uzņēmuma ienākuma nodokļu novirzīt pārvaldībām. Nav skaidrs, ko tas nozīmētu valsts budžetam. Tomēr nauda ir viena lieta, bet daudz svarīgāk ir definēt, kādas funkcijas no valsts vēl nododamas pašvaldību rīcībā. Pašlaik ideja ir tikai pieteikuma līmenī, tāpēc diskusijas, kuras, visticamāk, nebūtu vienkāršas, ir tikai priekšā. Žēl, ka partijas programmā nav ieskicētas kaut vai pamatidejas, kādas tad funkcijas pašvaldībām no valsts būtu pārņemamas. Atliek tikai cerēt, ka par šo sfēru potenciāli atbildīgajai Ritai Strodei pašai ir noteikts plāns šajā sakarā.

Nodokļi

Šlesera Reformu partija seko vienkāršajam labējā liberālisma uzstādījumam - jo mazāki nodokļi, jo aktīvāka biznesa darbība un izdevīgāk tos maksāt, jo lielāki valsts ieņēmumi no nodokļiem. Partija piedāvā trijos gados samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli līdz 20 procentiem. Tāpat tiek piedāvāts samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli līdz 15 procentiem. Šlesers piedāvā arī to, ko viņš pats sauc par nestandarta risinājumiem. Proti, lai piesaistītu kompānijas, kas strādā ārpus ES un Latvijas, paredzēt piemērot tikai 5 procentu likmi no kompānijas ieņēmumiem Latvijā. Visi šie priekšlikumi izskatās gana vilinoši biznesa videi, bet vienīgā problēma ir tā, ka partija nekur neizskaidro, kā tas kombinējas ar, piemēram, nākamā un aiznākamā gada valsts budžeta formēšanas uzdevumiem, kāda ir to fiskālā matemātika. Tas attiecas arī uz priekšlikumu atjaunot likvidēto autoceļu fondu un priekšlikumu novirzīt tam astoņdesmit procentu no degvielas akcīzes nodokļu ieņēmumiem. Vai ir plānots palielināt budžeta deficītu, pārskatīt sarunās ar SVF kredītu atmaksas grafikus, nesteigties ar eiro ieviešanu - atbildes uz šiem jautājumiem partijas programmā nav atrodamas. Kādi plānoti fiskālie ieņēmumi no biznesa sildīšanas? Priekšvēlēšanu debašu laikā gan Šlesera Reformu partijas finanšu ministra kandidāts Andris Bērziņš teica, ka «par eiro jārēķina, vai varam vai nevaram atļauties», tomēr zināmas politiskās prioritātes valsts budžeta sakarā būtu jādefinē.

Sociālie jautājumi - lakoniski

Vairāk nekā lakoniski partijas programmā tiek uzrunāti sociālie jautājumi. Māmiņu algas, pensijas - būs (kādas?); princips - jo vairāk bērnu, jo mazāki nodokļi. Šāda pieeja samērā riskanta, jo - lai nu kur, bet sociālās lietās vēlētājs mīl redzēt matemātiku. Acīmredzot te iešifrēts labējiem liberāļiem raksturīgais princips - vispirms pelnīsim un tad paskatīsimies, cik varēsim sadalīt. Tomēr ieskicēt, kā sociālā programma varētu korelēt ar budžeta situāciju valstī, - tas tā kā partijas programmai prasītos.

Pelnām naudu

Galvenais Šlesera Reformu partijas uzstādījums ir - valstij jāpelna nauda. Piedāvājumi ir dažādi. Blakus jau dzirdētajiem - par tūrisma un izklaides biznesa attīstību, ostu tranzīta attīstību, par investoru pievilināšanu ar uzturēšanas atlaidēm -parādās arī jauni. Viens no tiem ir priekšlikums pelnīt ar augstāko izglītību, eksportējot to galvenokārt austrumu virzienā. Ideja ir atļaut augstskolām pasniegt arī angļu, bet galvenais - krievu valodā, tādējādi piesaistot maksas studentus no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas un varbūt arī citām NVS valstīm. Cerība tiek likta uz, Šlesera vārdiem runājot, «nabadzīgajiem» Krievijas miljonāriem, kuru atvases gribētu mācīties ārzemēs, bet Šveice tiem ir par dārgu un traucē arī valodas problēmas. Turklāt tas dotu iespējas jaunajiem studentiem veidot kontaktus ar ES valstu studentiem. Pēc partijas domām, tas ļautu arī pilnīgāk mums pašiem nodarbināt tos akadēmiskos spēkus, kas komfortablāk jūtas krievu, nevis angļu valodā. Tiek nosauktas pat provizoriskās cenas - 5000 eiro gada maksa, un piecu gadu laikā paredzēts piesaistīt ap 10 000 studentu, kas dotu ienākumus 50 miljonu apmērā. Visumā ambiciozs plāns, tikai jautājums, vai pašreizējā formā mūsu augstākā izglītība ir tik kvalitatīva, lai šādai idejai atbilstu, un kā šīs programmas forsēšana varētu atsaukties uz mūsu pašu pilsoņu studētspējām.

Partijas programmā ir, gan bez sevišķas konkretizācijas, ieskicēta arī veselības aizsardzība kā eksporta prece. Valsts pelnīšanai pakārtot paredzēts ārlietu resora darbu. Ārlietu sadaļā rakstīts: «Latvijai ir unikāla iespēja kļūt par Eiropas Savienības jauno Singapūru. Izmantojot šādu ekonomisko modeli, Latvijai jākļūst par biznesa centru starp Austrumiem un Rietumiem, Ziemeļiem un Dienvidiem.» Ambiciozs plāns - tikpat ambiciozs kā pats Ainārs Šlesers. Jautājums - cik vēlētāju būs gatavi noticēt šiem pārdrošajiem projektiem vai akceptēt šādus naudas pelnīšanas veidus? Jautājums ir arī, vai, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs vairs vispār varam būt «starp» Austrumiem un Rietumiem, jo patlaban paši jau esam Rietumi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?