Krievu režisora Aleksandra Sokurova filma Fausts ir uzvarējusi 68. starptautiskajā Venēcijas kinofestivālā. Protams, ziņa par krieva uzvaru kinofestivālā ir tikusi pamanīta interneta komentētāju vidū. Atzīmējot to ar komentāriem, pie kuru satura jau sākam pierast. Žults. Naids. Stulbums. Tāds ir interneta komentāru saturs savos 90%. Kāpēc mums tas būtu jālasa? «Lasīt interneta komentārus ir muļķīgs mazohisma paveids, kas jāiznīdē kā degradējoša atkarība,» tik skarba, saņemot komentāru kultūršoku pēc atgriešanās no citas vides Venēcijā, ir Dita Rietuma. Un viņai ir taisnība, jo izcilais Sokurovs - Moloha un Vērša, Saules un Fausta autors, pašreizējā Krievijas režīma ass kritizētājs, demokrāts un kultūras cilvēks - nav pelnījis ne vārda no pārmetumiem. Turklāt - kas ir šie pārmetēji? Kāda ir pēdējā filma, ko viņi ir redzējuši? Kāds ir vidēji statistiskā anonīmā komentētāja augstākais sasniegums dzīvē - nemaz nesalīdzinot ar Sokurovu?
Un tomēr pašlaik visi lielākie Latvijas portāli pieļauj drausmīgu, kā likums anonīmu, komentāru publicēšanu. Protams, tikai tāpēc, lai iegūtu auditoriju - dārgos skaitļus, kuri ir atskaite akcionāriem un pamats reklāmas līgumu slēgšanai. Tikai auditorijas dēļ netiek slēgta ikdienas netīrumu straume internetā, jo katrs komentētājs veido portāla statistiku. Viens atsevišķs medijs, kurš mēģinās to ierobežot, būs automātisks zaudētājs, ja tam nepievienosies citi. Ko darīt?