Netiešā veidā aizdomas par iespējamu aplokšņu algu risku rada fakts, ka pērn atbilstoši VID datiem «53,4% no visiem tūrisma nozares darba devējiem aprēķināja darba ņēmēju vidējos mēneša darba ienākumus zem minimālās darba algas». Darbs tūrisma nozarē vērtējams kā visai kvalificēts, ir nepieciešamas profesionālās iemaņas vai atbilstoša izglītība, tāpēc šajā jomā strādājošie varētu vēlēties pretendēt uz algu, kas augstāka par minimālo valstī. Nenoliedzami tūrisma nozarē strādājošo komersantu vidū «ir negodprātīgi komersanti, par to liecina gan saņemtās sūdzības par iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas, gan nodokļu kontroles pasākumu rezultātā sāktās administratīvā pārkāpuma lietas par konstatētajiem pārkāpumiem», apstiprina VID pārstāve.
Pēc E. Teices-Mamajas sniegtās informācijas, «2015. gadā pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 47 nozares nodokļu maksātāji, 2016. gada divos mēnešos - seši nodokļu maksātāji. Līdz 2016. gada 4. martam saimnieciskā darbība apturēta 157 nozares nodokļu maksātājiem, no kuriem astoņiem tā atkal atjaunota».