«Streiks ir galīgais līdzeklis, lai izpildītu arodbiedrības prasības. Varbūt tas būs martā, bet varbūt bez tā var iztikt,» uzsver I. Mikiško.
Viņa norāda, ka arodbiedrība necīnās vien tāpēc, ka nav izpildīta prasība par 30 latu lielāku minimālo likmi. LIZDA vēlas tikt sadzirdēta un līdzdarboties saistībā ar plašāku problēmu loku - izveidot motivējošāku izglītības finansējuma modeli, kas izslēgtu pedagogu atalgojuma diferencēšanu atkarībā no izglītojamo skolēnu skaita, ko praksē parādījis pašreizējais modelis «nauda seko skolēnam»; motivēt un piesaistīt jaunus pedagogus, kā arī saglabāt mazās skolas.
LIZDA turpmākajās sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju un Saeimas atbildīgo komisiju vairs neuzstāšot uz 310 latiem par vienu pedagoga darba likmi, bet prasīs detalizētu algu grafiku un algu palielinājumu par 10% katru gadu.