Tieši tāpat kā cilvēkam, arī sunim peldoties krampis var savilkt kājas. Tāpēc, ejot ar dzīvnieku peldēties, tas ūdenī jāuzmana tieši tāpat, kā tiek pieskatīts bērns, bet jo īpaši, ja dzīvnieks jau seniora gados. Ja krampis savilcis kāju, suns nekavējoties jāizvelk no ūdens, jānomierina un jāsāk maigi masēt savilktās kājas muskuļi, lai krampis atlaižas. Ja šādas situācija dzīvnieku piemeklē bieži un ne tikai peldoties, nepieciešama veterinārārsta konsultācija. Iemesls varētu būt saistīts, piemēram, ar nepietiekamu mikroelementu vai vitamīnu trūkumu organismā. Skaidru atbildi sniegs tikai veterinārārsts.
Kāpēc karstā laikā suns biežāk kasās? Vai kasīšanās vispār saistīta ar karsto laiku?
Tāpēc vien, ka iestājusies karsta vasara, dzīvnieki nesāk kasīties. Kasīšanās iemesls noteikti būs kāds cits, bet karstums var provocēt dzīvnieka vēlēšanos kasīties. Der atcerēties, ka suņu kasīšanās tikai šad tad ir normāla dzīvnieku uzvedība. Uzmanība noteikti jāpievērš tad, ja nieze un kasīšanās ir regulāra, var teikt - gandrīz nepārtraukta cauru diennakti. Vispirms ieteicu vietās, kuras visvairāk tiek kasītas, rūpīgi izvērtēt ādas un apmatojuma stāvokli. Vai āda nav apsārtusi, vai nav vērojamas pumpas, blaugznas, izkritis apmatojums utt. Visbiežākie iemesli niezei ir alerģijas, bakteriālas infekcijas vai ādas parazīti. Novērots, ka kasīšanās un apmatojuma un ādas laizīšana varētu būt arī tāpēc, ka dzīvniekam ir stress, nervozitāte vai nemiers par kaut ko. Sevi laizot, dzīvnieks it kā nomierinās, lai gan rezultātā āda tiek sakairināta un izkrīt apmatojums. Pastiprinātu kasīšanos novērojot, ieteicams apmeklēt veterinārārstu, kas noskaidros nevēlamā procesa cēloņus un palīdzēs tos novērst.
Ko darīt, ja sunim iekož čūska?
Parasti čūskas cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Ja tas tomēr noticis, vēlams noskaidrot, kāda čūska sunim iekodusi.
Zalktim indes nav. Ja iekodis zalktis, uz ādas parādīsies apsārtums un neliels pampums. Var rasties audu bojājums ar iespējamību veidoties infekcijai. Koduma vietai var uzlikt dezinficējošu kompresi un pāris dienas to novērot. Ja liekas, ka veidojas kaut neliela infekcija, brūce jāparāda veterinārārstam.
Latvijā mīt tikai viena indīga čūska - odze (Vipera berus). Cilvēki ar šo rāpuli sastopas ne tikai mežā ogojot, bet pat savu māju pagalmos un dārzos. Čūskas koduma vietā būs redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes.
Odzes indes iedarbība ir atkarīga no ķermeņa vietas, kur iekodusi čūska. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Sakostā vieta sāks diezgan ātri pampt un sāpēt, var parādīties arī ādas krāsas izmaiņas. Dzīvībai bīstami simptomi ir rīkles un galvas pietūkums, apgrūtināta elpošana un bezsamaņa. Dažiem dzīvniekiem var iestāties šoks. Ja gribat glābt savu suni, nepieciešama veterinārārsta palīdzība, lai nekavējoties uzsāktu pretšoka terapiju.
*Olaines veterinārā centra all4pets veterinārārste