Pārējo jaunā kanāla veidotāju vārdi pagaidām nav zināmi, jo tikai šonedēļ sākta dīdžeju, raidījumu vadītāju un žurnālistu atlase. K. Dagilis atklāj, ka papildus tagadējiem darbiniekiem, kuri veido zīmola pieci.lv apvienotos interneta radio kanālus, plānots piesaistīt vēl apmēram desmit cilvēku, bet gaidīti tiekot arī jaunie censoņi jeb praktikanti: «Nedomājam aizpildīt ēteru ar superzvaigznēm - vēlamies audzināt jaunas ētera personības.» Nākotnē iecerēta arī sadarbība ar reģionālajām augstskolām - tām tiks dota iespēja LR5 pārraidīt studentu veidotus raidījumus.
Popularitāti ātri nesola
LR5 koncepcija gan nebalstās auditorijas pētījumos - iemesls esot līdzekļu trūkums. Jaunā sabiedriskā medija satura idejas veidojuši paši projekta pieci.lv autori un Latvijas Radio vadība. Jautāts, kādas būs LR5 prioritātes, K. Dagilis atbild - darbošanās sabiedrības interesēs, tiecoties uz maksimālas auditorijas sasniegšanu. Tas nozīmē - 2014. gadā sasniegt 100 tūkstošus klausītāju, un ar katru gadu šo skaitu audzēt. Kanāla mērķa grupa ir 15-30 gadus veci cilvēki, un radio veidotāji iecerējuši ar savu saturu radīt tiltu jauniešu attiecībām ar sabiedriskajiem medijiem. K. Dagilis gan atzīst, ka necer uz ātru LR5 popularitāti: «Ieskriešanās laiks var aizņemt vairākus gadus.» LR5 viļņos dzirdamais mūzikas žanrs būšot «jaunākā, aktuālākā mūzika».
Rīgā LR5 skanēs frekvencē 93.1 FM, kurā pēdējos desmit gadus bija dzirdams studentu vidū populārais Radio NABA. Frekvencei gan tiks palielināta jauda - tādējādi jaunais medijs atšķirībā no Radio NABA būs dzirdams visā galvaspilsētā, un vieta radio viļņos tam piešķirta arī citās lielākajās pilsētās. Lai gan sākotnēji Radio NABA komanda pauda neizpratni, pat sašutumu par pārmaiņām, kuru dēļ tā paliek bez vietas ēterā, tagad tās programmas direktors Madars Štramdiers pauž gandarījumu, jo panākts kompromiss - ierastie autorraidījumi tiks pārraidīti arī LR5 viļņos un tiem būs arī plašāka auditorija. Turklāt iepriekš raidījumu veidotājiem nācās strādāt uz entuziasma pamata, bet līdz ar LR5 izveidošanu atrasti līdzekļi, un turpmāk arī viņi kā neatkarīgi producenti saņems atalgojumu. Radio NABA saturam jaunā medija ēters gan būs atvēlēts tikai vēlos darbdienu vakaros un brīvdienās. Pārējā laikā LR5 dzirdamo programmu plānots ieturēt «mūsdienīgai multimediālai platformai» atbilstošā stilā - atskaņojot mūziku, sabiedriskā pasūtījuma ietvaros veidotus raidījumus, izklaidējošu un izglītojošu saturu, kā arī esot nepārtrauktā sasaistē ar sociālajiem medijiem. Atsevišķus LR5 raidījumus no septembra plānots arī vizualizēt, un tie būs skatāmi Latvijas Televīzijas (LTV) 7. kanālā - šī ideja radusies, ņemot vērā apstākli, ka LR5 studija izveidota LTV kompleksa telpās Zaķusalā.
Pus miljons gadā
Saeima valsts 2014. gada budžetā LR5 projekta attīstīšanai piešķīra 700 tūkstošus eiro. Sabiedrībā šāds pavērsiens raisīja diskusijas - kāpēc tieši patlaban ilgi briedusī ideja par jauniešiem domātu sabiedrisko radio «izgājusi cauri» un kāpēc uz projekta veidotāju vietām nav ticis rīkots konkurss. LR vadītājs un valdes loceklis Jānis Siksnis kā iemeslu norādīja veiksmīgu iepriekšējo sadarbību gan ar K. Dagili, gan ar dīdžeju Tomu Grēviņu. Līdz tam abi Latvijas sabiedriskā radio mājā vadīja un attīstīja jauno žurnālistu skolu 39. kabinets.
«Pusotru gadu, kopš sāka darboties 39. kabinets, ideja visu laiku apauga, līdz pērnā gada sākumā noformulējām koncepciju un gājām uz Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Teicām, ka LR5 kanālu redzam kā multimediālu jauniešu platformu, bet tai nepieciešami kapitālieguldījumi - 700 tūkstoši eiro un vēl pus miljons eiro gadā uzturēšanai. Vajadzēja daudz ko precizēt, bet, balstoties uz ideju, naudu mums arī piešķīra,» LR1 raidījumā Krustpunktā skaidroja J. Siksnis. Viņš norādīja, ka jaunā sabiedriskā kanāla darbību vērtēs pēc sabiedriskā labuma testa: «Stacijai nebūs jābūt pašai populārākajai valstī, galvenais, lai tā attiecībā pret savu auditoriju pildītu pamatuzdevumu - informēt, izglītot, veicināt piederību valstij.»
Jautāts par krievvalodīgo jauniešu auditorijas piesaisti, LR5 galvenais veidotājs K. Dagilis atbild, ka tikai neliels procents no 15-30 gadus jauniem cilvēkiem neprotot latviešu valodu, tāpēc jautājums esot cits - vai viņi grib vai negrib klausīties. «Mūzika ir komunikācijas līdzeklis un kāpēc lai interesantu saturu neklausītos gan latvieši, gan krievi?»