M. Riekstiņš uzsvēra, ka NATO skatījumā pašreizējā drošības situācijā viens no galvenajiem uzdevumiem ir īstenot tā dēvēto atturēšanas politiku, proti, tiktāl stiprināt kolektīvās aizsardzības spējas, lai potenciālais uzbrucējs, pirms nolemj uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm, saprastu, ka risks ir pārāk liels, jo zaudējumi daudzkārt pārsniegs ieguvumus.
Šajā kontekstā, kā skaidroja R. Graube, Latvijas galvenais uzdevums ir stiprināt pašaizsardzības spējas, lai potenciāla uzbrukuma gadījumā mēs spētu noturēties tik ilgi, kamēr ierodas sabiedroto palīdzība. «Laiks ir mūsu galvenā uzvara. Jāteic, ka kopš iestāšanās NATO mēs zināmā mērā dzīvojām rozā mākonī, paļaujoties uz NATO 5. pantu, kas runā par kolektīvo aizsardzību, un diemžēl aizmirsām par 3. pantu, kas runā par NATO dalībvalstu pašaizsardzības spēju stiprināšanu. Līdz šim viss uzsvars tika likts uz kolektīvo aizsardzību, aizmirstot par pašaizsardzību. Tieši tāpēc nākotnē budžets tiks ieguldīts mūsu Zemessardzes un armijas stiprināšanā. Jāsaprot, ka šeit atšķirībā no kolektīvās aizsardzības daudzas lietas tiks sāktas no nulles,» stāstīja R. Graube. Viņš arī uzsvēra, ka mūsdienās, kad ir modernas tehnoloģijas un ekipējums, vairs nav vajadzīga milzīga karavīru masa un kvantitāte vairs nav noteicošā. Daudz svarīgāks ir ekipējums un aprīkojums.
Gan M. Riekstiņš, gan R. Graube ir pārliecināti, ka sabiedrība jāinformē par pastāvošajiem apdraudējumiem, lai tai būtu saprotams, kāpēc nepieciešams palielināt budžetu aizsardzībai, tomēr nedrīkstētu sabiedrību biedēt, taču, kā atzīst eksperti, robeža starp informēšanu un baidīšanu ir ļoti trausla.
M. Riekstiņš arī teica, ka ES divi galvenie drošības izaicinājumi ir notiekošais Tuvajos Austrumos un Krievijas īstenotā politika. «Pēc Krimas aneksijas un karadarbības Austrumukrainā Rietumiem atvērušās acis, un tie saprot, ka Krievija vairs nevar būt stratēģiskais partneris. Jāteic, ka līdz Krimas aneksijai Rietumi uz pārāk daudzām Krievijas darbībām, piemēram, karu Čečenijā un Gruzijā, iesaldētajiem konfliktiem Piedņestrā un Abhāzijā, pievēra acis, cerot, ka gan jau viss nokārtosies. Krimas aneksija pielika punktu šai vēlmju domāšanai un lika saprast, ka Krievija rada draudus,» skaidroja M. Riekstiņš. Līdz ar to NATO attiecībā uz Krieviju ievēros divus galvenos principus - spriedzes mazināšanu un pārliecinošu aizsardzības spēju stiprināšanu. Par pēdējo īpaši jādomā arī Latvijai.