Diena jau vēstījusi, ka pašlaik svešvalodas bērni sāk apgūt ļoti atšķirīgā vecumā: daļa - bērnudārzā, daļa - no 1. klases, savukārt citi - tikai no 3. klases. Tomēr kopumā pētījumi liecina, ka 4-7 gadus veco bērnu smadzeņu centri ir visatvērtākie valodu apguvei, tāpēc amatpersonas uzskata - bērniem valodas jācenšas «pielipināt» pēc iespējas agrāk. Valsts izglītības satura centra pārstāve Kristīne Ilgaža stāsta, ka jau aizvadītajā mācību gadā angļu valodu obligātā kārtā apguva 2081 pirmklasnieks, kas ir desmitā daļa no visiem Latvijas pirmklasniekiem, turklāt daudzi svešvalodu mācās arī fakultatīvi. Angļu valoda pašlaik arī ir pārliecinoši populārākā svešvaloda, tāpēc speciālisti prognozē, ka to mazajiem ķipariem mācīt arī izvēlēsies lielākā daļa skolu. Iespējas izvēlēties mācīt krievu valodu jau no 1. klases skolām nebūs.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pagaidām nepauž konkrētas aplēses, cik valstij izmaksātu jauna mācību priekšmeta ieviešana 1. klasē. «Viss vēl ir sagatavošanas stadijā,» skaidro IZM pārstāve Dace Jansone-Klasiņa, gan uzsverot, ka pagaidām IZM neesot apzinājusi riskus, kas liecinātu par problēmām nodrošināt finansējumu ieceres ieviešanai dzīvē. Vēl tiekot apzināti arī nepieciešamie mācību materiāli, savukārt esot skaidrs, ka papildu pedagogu mācības neesot nepieciešamas, jo angļu valodu bērniem mācīt varētu gan sākumskolu skolotāji, gan angļu valodas skolotāji pamatskolas klasēm. Svarīgi gan būšot sagatavot metodisko atbalstu skolotājiem, taču, kā uzsver K. Ilgaža, «laika vēl ir gana daudz».
Šīs ir vienas no retajām pārmaiņām izglītībā, ko kopumā pozitīvi vērtē Latvijas skolās. Iepriekš veiktā aptaujā iniciatīvu Dienai slavēja gan Rīgas, gan reģionu skolas. Arī izglītības eksperti atbalstīja ieceri paātrināt svešvalodu apguvi Latvijā, «ja vien tas tiek darīts labi», proti, ja būtu gan piemērota mācību metodika, gan skolotāji, gan mācību materiāli.