Gandrīz piektdaļa (17%) skolēnu un katrs desmitais (11%) vidusskolas beidzējs aptaujā atzīst, ka nezina, ko darīs pēc skolas. 13% jauniešu pirms studiju sākšanas plāno pastrādāt un tikai tad izvēlēties savu nākotnes profesiju.
Taču lielākā daļa jeb 56% vidusskolēnu pēc vidusskolas absolvēšanas plāno sākt studijas kādā no Latvijas universitātēm, bet vēl 7% - kādā no ārvalstu augstskolām. 8% aptaujāto vidusskolēnu norādījuši, ka vispār neplāno studēt, bet vēl 6% vispirms iecerējuši doties uz ārzemēm apgūt svešvalodu, pastrādāt un paceļot, un tikai tad domās par nākotnes profesijas izvēli. Studiju sākšanu Latvijas augstskolās ievērojami biežāk apsver meitenes, savukārt puišu vidū vairāk ir to, kas vispār neplāno studēt vai arī plāno vispirms strādāt un tikai tad izvēlēties nākotnes profesiju. Interesanti, ka vēlme vispirms pastrādāt un tad izvēlēties savu nākotnes nodarbošanos biežāk raksturīga 10.-11. klašu audzēkņiem, turpretim 12. klases skolēnu vidū šādi plāni ir vairs tikai nelielai daļai. Pēdējo klašu audzēkņi jau konkrētāk lūkojas studiju virzienā kādā no Latvijas augstskolām.
Aptaujā tika uzrunāti arī bērnu un jauniešu vecāki - kopumā 702 respondenti vecumā no 20 līdz 74 gadiem. Viņiem tika vaicāts, vai viņi patlaban strādā profesijā, kas atbilst iepriekš iegūtajai izglītībai. Tikai trešdaļa jeb 35% uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši, turklāt biežāk tas raksturīgs jaunajiem profesionāļiem vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kas augstskolas absolvējuši samērā nesen. Piektdaļa jeb 19% vecāku pašlaik strādā profesijā, ko apguvuši vēlāk, piemēram, iegūstot otru bakalaura vai maģistra diplomu. 39% darbojas ar iegūto izglītību nesaistītā profesijā.