Mākslas galerijas ir kā saliņas, kur ne tikai patverties no ikdienas steigas un lietus, bet arī gūt labas emocijas un smelties enerģiju. Kā saka mākslinieks Kaspars Zariņš: «Mākslai ir jābūt ar pozitīvu zīmi, jo pats radīšanas process ir prieka pilns notikums. Savai izstādei izvēlējos stāstu par to, kā cilvēks spēj nolasīt dabas vēstījumu saskaņā ar savu dvēseles stāvokli un uztveres jūtīgumu.» Šis skaidrojums atšifrē izstādes nosaukumu - Tiešraide -, kas maldīgi saistās ar televīziju un satraucošu politiku. Izstādē ir miers. Iedomājieties jūras krastu un izskalotus gliemežvākus - mazus kā pogas, vizuļojošus kā perlamutrs vai tādus kā dienvidu jūrās - lielus un ragainus, kurus, pieliekot pie auss, var dzirdēt jūru šalcam. «Gleznas manā izpratnē ir tiešraide vēstījumam no dabas. Cilvēks, vērojot un ienirstot dabā, uztver un sajūt tās vēstījumu, tās pieskārienu, jo pats ir dabas daļa. Mēs visi esam gājuši gar jūru, un vienmēr mūs interesē tur atrodamās vērtības. Arī gliemenes jeb pērlenes,» stāsta K. Zariņš. Viņa gleznās ir melno upju pērleņu kopā sakļautie vāki - tumši no ārpuses, bet mirdzoši iekšpusē. «Jūrā tās nonāk no upēm un tad pēc vētras tiek izskalotas krastā. Ja gliemeņu populācija būtu lielāka, tajās varētu būt arī pērles.»
Otrs būtisks aspekts izstādē Tiešraide ir krāsa. «Tā ir un var būt daļa no pasaules matērijas un ir mūsu domu sastāvdaļa. No vienas puses, es fiksēju mirkli, bet, no otras puses, tas transformējas krāsu tiešraidē, kļūstot dzīvs informācijas avots. Mani interesē tas, kas dzimst manas radītās gleznas iekšpusē, jo noteikti tā ir. Mākslas darbs ir pasaules garīgās informācijas tiešraidījums,» skaidro mākslinieks. Daudzslāņu gleznojumu varētu salīdzināt ar romānu ar daudzām nodaļām. Vēstījums atklājas pakāpeniski un nesteidzīgi, iedziļinoties attēlā. To var atklāt ne tikai ar acīm, bet arī ar sirdi. «Krāsa ir tā, kas cilvēkos raisa emocijas. Man ir svarīgi gleznas skatītāju provocēt. Neesmu agresīvs politinformators, bet manas mākslas uzdevums ir provocēt ar skaisto un harmonisko,» saka K. Zariņš. Vienas vismīļākās krāsas gan viņam nav. «Man ir svarīgi atrast īpašus krāsu savienojumus, kas mani pašu pārsteidz. Es cenšos radīt tādu krāsu gammu, kādu iespējams redzēt dabā. Taču - ne vienmēr! Mēģinu atrast arī kaut ko īpašu. Tas ir vairāku slāņu gleznojums.»
Izstādes darbos K. Zariņš izvēlējies pāru principu - divpadsmit gleznas veido sešus pārus, tā rādot, ka viens lielums ārēji var būt atšķirīgs iekšēji. Glezna ir kā zeme un debess, kā gals un sākums, kā nakts un diena… un pērlenes. Nekā cita nav. Katrs no mums, uztverot vienu un to pašu informāciju, tulko to dažādi. «Tiešraide ir vērtīga lieta, jo tajā nav iespējami labojumi. Citiem vārdiem - tu esi tas, kas tu esi,» piebilst mākslinieks.
Kaspara Zariņa izstāde Tiešraide galerijā Daugava (Ausekļa ielā 1) skatāma līdz 5. decembrim.