Šī bērnu dziesmiņa ataust atmiņā, vērojot kārtējās atrunas saistībā ar nulles deklarācijas ieviešanu. Šī tēma - nepieciešamība ieviest sākumdeklarēšanu - Latvijā cilāta jau teju piecpadsmit gadu. Par to var pārliecināties, kaut vai pašķirstot vecus laikrakstus - tur melns uz balta nodrukāti politisko partiju pārstāvju izteikumi, kuros priekšvēlēšanu laikā lielākoties pausts atbalsts «svītras novilkšanai» un «visu spekulāciju izbeigšanai».
Nokļūstot Saeimas deputātu krēslos, politiķus konsekventi piemeklējusi aizmāršība. Tā, piemēram, 7. Saeima jau gandrīz, gandrīz nobalsoja par nulles deklarāciju ieviešanu, līdz attiecīga likuma pieņemšanai galīgajā lasījumā pietrūka vien nedaudz. 8. Saeima, kurā iekļuva pat vairākas partijas, kas solīja nesaudzīgi cīnīties pret korupciju, diemžēl nolēma šo likumprojektu tālāk nevirzīt. Argumenti jau daudzkārt dzirdēti un ir no sērijas par sāpošajiem matiem un smeldzošajiem zobiem - sākumdeklarēšanas ieviešana esot novēlota, ko nu vairs vecas lietas pētīt, neies tak cilvēkiem likt meklēt pierādījumus par tulpju un kāpostu audzēšanā «nopelnītiem» pirmajiem miljoniem.
Nu ideja par sākumdeklarēšanu kārtējo reizi atdzimusi kā Fēnikss no pelniem. Finanšu ministrijas (FM) pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai izsmeļoši aprakstīti iespējamie ieguvumi no sākumdeklarāciju ieviešanas - uzlabotos kontrole pār fizisko personu mantisko stāvokli un gūtajiem ienākumiem, kontroles institūcijām tas palīdzētu atklāt pārkāpumus. Vēl vairāk - pēc FM atzītā, nulles deklarācijas «ierobežo personu vēlmi veikt nelegālu uzņēmējdarbību, jo ir apgrūtināta iegūto līdzekļu izmantošana, kā arī dod psiholoģisku efektu, jo persona zina, ka kontrolējošām iestādēm ir vieglāk pierādīt nedeklarētu ienākumu esamību».
Tiesa, lai arī ēnu ekonomikas apkarošanas plānā uzteikts sākumdeklarāciju esamības potenciāli pozitīvais efekts, ar to ieviešanu nav plānots īpaši steigties. FM kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu, KNAB, Tieslietu ministriju un Ģenerālprokuratūru attiecīgie normatīvie akti jāizstrādā līdz nākamā gada 1. janvārim. Plāna «tēvs» - FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis trešdien raidījumā Kas notiek Latvijā? apgalvoja, ka nulles deklarāciju likumprojekta izstrādāšanai vēl nepieciešams laiks, turklāt 9. Saeima to šā vai tā nepaspētu pieņemt.
Un te nu mēs atgriežamies pie dziesmiņas par slinko Jānīti jeb spēju izdomāt visdaiļrunīgākās atrunas, lai tikai nedarītu to, ko negribas darīt. Ja vien Saeima un FM to patiesi gribētu, sākumdeklarēšanas likumprojektu būtu iespējams pieņemt vēl pirms 2. oktobra. Vai arī šīs Saeimas sasaukuma pēdējā darbības mēnesī, jau pēc vēlēšanām. Jauns likums nemaz nav nepieciešams - Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likuma projekts parlamentā ir iesniegts jau 2007. gada aprīlī. Otrajā lasījumā šis likumprojekts tika pieņemts 2008. gada 31. janvārī un nu jau divarpus gadu ir nobēdzināts kaut kur Saeimas Budžeta komisijā. Ja vien pietiktu politiskās gribas, jau tuvāko nedēļu laikā, kad notiks kārtējā Saeimas ārkārtas plenārsēde, šim likumprojektam varētu noteikt jaunu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Piemēram, mēnesi ilgu. Šī mēneša laikā FM un pārējās institūcijas varētu sagatavot priekšlikumus, kas nepieciešami daudz kritizētā likumprojekta uzlabošanai, un Saeima, atgriežoties no brīvdienām, varētu tos izskatīt un lemt par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā. Šāds risinājums, iespējams, varētu nodrošināt to, ka likums par nulles deklarācijām patiešām stājas spēkā jau no nākamā, nevis aiznākamā gada 1. janvāra. Vai nekad... Priekšvēlēšanu gaisotnē pašreizējā Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, vismaz daļa no tiem, varētu saskatīt iespēju nopelnīt dažus bonusus vēlētāju acīs un pretestība nulles deklarāciju ieviešanai varētu būt krietni vien mazāka nekā pēc vēlēšanām.
Mazliet gan mulsina 2007. gadā veiktie aprēķini par nulles deklarāciju ieviešanas izmaksām - pirmajā gadā tam it kā nepieciešami teju pieci miljoni latu! Lai informētu iedzīvotājus, lai iepirktu informācijas tehnoloģiju risinājumus un tamlīdzīgi. Turpmākajos gados arī būšot nepieciešamas diezgan ievērojamas summas - ap diviem miljoniem latu gadā. Šo aprēķinu pamatotība gan būtu nopietni jāanalizē, taču nulles deklarāciju ieviešanas izmaksas droši vien nav iemesls, kura dēļ šo ieviešanu atlikt. Ēnu ekonomikas darboņu rosība un dažnedažādas valsts nozagšanas un apzagšanas shēmas noteikti izmaksā daudz dārgāk.